Vasarās mūsmājās ir lāsts - pieeja aizlaistam zivju dīķim, kas mainījis īpašniekus tik ilgi, kamēr pieder vienai no komercbankām, kam tāds īpašums nudien nešķiet uzmanīšanas vērts. Nu, un tad caurām vasarām pa grunti šiverē dažādi subjekti, kuriem bez asakainas karūsas nupat iestāsies bads un mokoša nāve, subjektu skaitā attāls mātes rads. Situācija nav traģiska, bet ļoti kaitinoša, jo nepārtraukta svešinieku klātbūtne mājas teritorijā nav tas, kāpēc cilvēks izvēlas dzīvi laukos.
Bet nu man ir Suns, kurš, maigi sakot, nav glups. Tā kā peldēt viņam patīk, dīķis nav dziļš un ūdens ir silts, Pūķis ir izgudrojis labāko nevardarbīgas pretošanās metodi - peldēt un šļundurēt ap ne pārāk lūgto viesu laivu tik ilgi, kamēr viesiem apnīk bezzivju process. Un apnīk viņiem ātrāk, nekā Pūķim.
Ja jau ieradušies viesi, tad namatēvam ir tiem jāveltī nerimstoša uzmanība, pareizi, sunīt!<3 |