Sigourney Signa -

Piemēram, es arī nesaprotu dzimšanas dienu, kas notiek tā - divas dienas no rīta līdz vakar tiem gatavots ēdiens. Finālā, tā ir tieši kas? Jā, es dzirdu pareizo atbildi trešajā rindā - lazanja, pizza (kas bija negaršīga, nudien... how disappointing!) un kaut kāds sandwich. Un kad beidzot pienāk laiks mega ēšanai, protams, mazā neliete kavējas stundu, bet, iespējams, viņa centās izvairīties no spoguļa; kad beidzot liekas - wow, nu divas dienas šī virtuve ir izskatījusies pēc skolas ēdnīcas, kas tad būs? - jā, viss notiek kā kopējas pusdienas kaut kādā ticīgo vai sporta nometnē - visi dod savus šķīvjus, un vienkārši brutāli ēd šo jau iepriekš pieminēto ne pārāk gardo ēdienu. Ambience kopumā sasodīti garlaicīga, man garīgais tāds uz nullīti (izklausās, it kā runātu par matu skūšanu - davai, man uz nullīti! Iedomājos, kā to saka kāds, kas ir kā Osis, piemēram.) Ok, atpakaļ pie subjekta - vienvārdsakot - itāļi ir tiešām čigāni (tēvs man to centās ieskaidrot pāris gadus atpakaļ, sacīdams, ka, protams, teikt, ka esi itālis izklausās daudz labāk, bet pēc dabas pamatīgi gypsies), francūži ir, šķiet, visvairāk overrated cilvēki ever - nepatīk man viņu akcents, un hello, dolce&gabbana, angļu valodā H ir tāpēc, lai to izrunātu. Netīrība valda, mazās cūkas. 

Aaaah, jā. Huuuh, neciešu fake. Lai nu kā, šie ir brīži, kad dievinu, ka esmu gara, blonda, gudra, jautra un galu galā - purely natural. Ah, un protams, izklausos pēc varones no Mari Mar vai cita meksikāņu seriāla, bet dažreiz nav nemaz tik slikti apzināties, ka viens sēž un bez maz vai lāčus biksēs laiž no stresa. Njaa..

Tas nu arī viss šīs nepatīkamās pieredzes sakarā. Hiho!