martcore

(no subject)

Apr. 15th, 2014 | 07:22 pm
posted by: martcore

teiksim
veikalā produkts ar nosaukumu "rulete" maksā 2.50 EUR, kamēr produkts ar nosaukumu "swiss roll" maksā 0.80 EUR
atšķirības starp abiem nekādas

padomju laikos viss būtu otrādāk

Link | Leave a comment | Add to Memories


blondulla

Jenots ir tāds jenots (šī vārda labākajā nozīmē)

Apr. 14th, 2014 | 09:40 pm
posted by: blondulla

... tālāk ... )

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 14th, 2014 | 05:57 pm
posted by: martcore

lūk, pareizi
naglojiet strazdiem nevis būrus, bet mikroviļņu krāsnis

Link | Leave a comment | Add to Memories


martcore

turpinu ziņas no aktuālās diskusijas

Apr. 14th, 2014 | 03:26 pm
posted by: martcore

vēl, lūk, cilvēki pārdzīvo, ka brāļi vairs nevar viens otru sveikt ar svēto skūpstu, kā rakstos teikts, jo savādāk sodomija
vot incanti, a agrāk tā nebija sodomija značit
tobiš, tā ir sodomija in the eye of neutral beholder, lūk, teologi uztraucas, kā tas dotajā momentā izskatīsies citu cilvēku acīs, nevis dieva acīs
švaka baznīca

vēl čmorī sātaniskos lieldienu zaķus ar olām (citāts)
līdz pelēm ar skudrām nav tālu

upd: un mēneša citāts tālivalža tokšovā
"olas atkrīt, ja tu patiesi piedzīvo jēzu"

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 14th, 2014 | 02:15 pm
posted by: martcore

vo, jau citāti pareizie no bībeles panesušies
"lai sieva vada visu saimniecību, bet vīrs sēž vārtos un runā"
principā piekrītu, lai arī sēdēt vārtos un runāt ar laiku var kļūt pārāk nogurdinoši

vīram ir jābūt medniekam! brunču medniekam!

Link | Leave a comment | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 14th, 2014 | 01:32 pm
posted by: martcore

skatos/klausos iecienīto raidījumu aktuālā diskusija
tur šoreiz tēma "kāds ir vīriešu aicinājums?"
juris jānis valdis, ekšens un borščs!

starp citu, kristiešu seniorus var dziezgan viegli atšķirt no nekristiešu senioriem
kristiešu senori saka - mēs, latvieši
nekristiešu senors saka - es i letiņš!

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


martcore

pie tam akuaku teicami pamanījies ilustrēt šo rītu virpā )

Apr. 14th, 2014 | 10:28 am
posted by: martcore

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


martcore

boxing

Apr. 13th, 2014 | 03:58 pm
posted by: martcore

acīmredzot, kaut kas ir jāuzraksta par pakjao vs bredlijs
bet es jau drusku esmu noguris no tā visa

paks noveco, ko tur

Link | Leave a comment | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 13th, 2014 | 03:05 pm
posted by: martcore

a black sails labs, čo, nostījos 3 sērijas
es par dredaino kapteini!

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


martcore

smējos

Apr. 13th, 2014 | 12:00 pm
posted by: martcore

Описание: Эта история расскажет нам о тайнах многочисленных заброшенных тоннелей метро, расположенных под " никогда не спящими" улицами Нью-Йорка. Здесь в забытом людьми таинственном месте скрывается мрачный и опасный мир. Однажды, молодая девушка отправляется в эти тоннели для того, чтобы снять о них документальный фильм. Все бы ничего, но внезапно она поймет, что там царствует нечто на много страшнее беспросветной тьмы.

В ролях: Дэнни Трехо,

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


porcupine

Ko es šodien uzzināju

Apr. 13th, 2014 | 09:12 am
posted by: porcupine

1) Ir tāda filma "Svešais" (režisore Lūcija Ločmele,1988). Nebija ne jausmas. (Galveno varoni tēlo puika ar neparastu vārdu Česlavs Glaudāns, komentāros pie filmas aizkustinošs Annijas Glaudānes izsauciens: - Tas tak mans tētis!)
2) Tomēr dzīve mazos pagastos rit kaut kādā paralēlajā realitātē. Izrādās, tur ierodas profesores (sic!) ar izglītojošām lekcijām par leģendāriem dziedniekiem: Zilākalna Marta ne tikai dziedējusi, bet arī redzējusi noklīdušus zirgus. Profesore demonstrēja arī padomju laikos 1987. gadā pēc valsts pasūtījuma uzņemto visai noliedzošo filmu par tautas dziedniekiem. (Filma jau nav par dziedniekiem, tas ir samērā skaudrs stāsts par mazu, izmisušu zēnu, kas cenšas glābt savu dzērājtēvu.) Ā, šis vēl jauki: dziedniece Brigita Vīksniņa no ASV vadīja dažu minūšu garu dziedniecības vingrinājumu. Muļķības slavinājums, vol 2. Nu cik var mitoloģizēt tumsonību...
3) Ir uzradies jauns, trendīgs lielpilsētas psikoguru - ņekijs Andis Geste, izbijis vetārsts (mauc tautiskā manierē o glavnom, un ļaudis tak pavelkas, jēziņ).

Link | Leave a comment {13} | Add to Memories


martcore

baltijas vēsture: janākie fakti

Apr. 12th, 2014 | 08:41 pm
posted by: martcore

aiz nostalģijas ieslēdzu crusader kings 2, lai pirmoreiz karjerā pamēģinātu pārrakstīt latvijas vēsturi. nu kā, pārakstīt, nekādas latvijas tur, protams, nav (tāpat kā igaunijas, taču lietuva saprotams, ir). startēju jūras krastā kā barbars un pagāns ar kurzemes provinci pie kājām, vēl man bija zemgale un mēmele. ar vārnu spalvām plīvojošiem sirmiem matiem manu dianstiju pārstāvēja pilsonis vārdā kodere peniķis, un tas bija slavenās peniķu dzimtas sākums.

pirmais, ko es noskaidroju, ka teorētiski ir iespējams izveidot juridisku kurzemes hercogisti bez kādiem tur džeikobiem, bet tam ir nepieciešami afigenna daudz naudas - un tādu naudu nevar dabūt tirgojot šosejas malā gailenes ar brūklenēm. tā teikt, līdz kapitālismam vēl tālu. principā naudu pagānbarbari iegūst sirojot pa visādām vietām, bet izrādījās, ka mēs neesam nekādi īpašie vikingi, teritorijas, kas atrodas mūsu jūras pusē, skaitās draudzīgas, a braukt pāri baltijas jūrai ar no tukšiem vanagiem izvaidota plosta nelikās pārāk valstiski saprātīgs pasākums. visa šī doma ilgi kvēloja manā neveselīgajā galvā, kamēr notransformējās tik ārprātīgā plānā, kādu savu mūžu es nebiju izperinājis. karoče, ar visām savām trīs teritorijām es pēkšņi un bez brīdinājuma uzbruku žemaitijai (iedomājieties, viņiem jau bija hercogiste!), tālākais bija tehnikas jautājums. no visa šī pasākuma es ieguvu žemaitiju, trāķu lielpilsētu, lietuvas pārvaldītāja pārsteigto skatienu, vietējo vasaļu krasu nosodījumu un vietējo mežoņu neviltotu apbrīnu.

taču tas bija plančika tikai pats, pats sākums. ko es darīju tālāk? es neveicu absolūti nekādas represijas pret žemaitijas pārvaldītāju vai pret trāķu mēru. vecais peniķis uzsita visiem uz pleca, teica "dzīvojiet mierā, rupuči" un aizgāja taisīt bērnus, ar trīs konkubīnēm uzreiz (pagānu nou-hau!). starp citu, par pēdējo runājot, tas ir aktuāli paaugstinātas fertilitātes realizācijai, jo vieta un laiki mums te ir tādi, ka nevar saprast, vai mūsu brašais kuzremnieks drātējas ātrāk nekā plosās pneimonija. a atstāt dinastiju ta vajag. bet stāstu tālāk. nepagāja ne ilgs laiks, kad notika briesmīgais notikums - gan trāķu mērs, gan žemaitijas virsaiši pasludināja neatkarības karu pret tirāniju. pat zemgales kaut kāds neapmierinātais vasalis piebiedrojās. domāju, ir lieki teikt, ka tieši šī momenta dēļ es arī uzsāku visu operāciju. sakāvis imbecīļus es iepiļīju visu priduroku branžu cietumā. pirmais neizturēja aļģimants. " slikti man te, izlaidiet, lūdzu". "broļukas, nekādu problēmu", es atbildu, "no jums 70 dukāti par obezjaņņika servisu".  lauzās visi, bet samaksāja! tā es ieguvu piķi kurzemes hercogistes organizācijai. kuru arī noorganizēju, taču sakarā ar to, ka žemaitijas hercogisti biju okupējis pirmo, karoče, kā lai to labāk pasaka, mēs tagad esam nevis lielā kurzeme, bet gan lielā žemaitija.

līdz ar to vecais peniķis varēja mierīgi atdot galus, palika gadu vecais dēls centis, pieaugusī meita dārta nomira no depresijas, a meitu laimu es nosūtīju uz ārzemēm, tālāk no šī bīstamā sviesta kopā ar viedo vailikulu. pēdējais vispār ir numurs. vecais vailukula nonācis parīzē (viņa uzdevums bija studēt tehnoloģijas par labu kurzemes industriālajam uzplaukumam) rakstīja no turienes sirdi plosošas teļegas "vaimanuvai, ļaudis te kā tādi mošķi ērmotās drānās un zirgi uz akmens ielām, ak, tētīt", bet vismaz par vienu sīko sirds bija mierā.

centim, paaugašamies prātā, garā un miesā, izdevās izpiest no jātvingiem skaloviju, un pa nēmanu var tagad braukāt ar putaplasta izpriecu kuģīti. jāsaka, ka pats centis vizuāli drīzāk atgādina nevis baltu virsaiti, bet gan "valensijas" otro vārtsargu. tas tā. kā savu otro uzdevumu es izvirzīju nenovēršamo pretošanos nenovēršamajiem krustnešiem, kas laikam nāks pār mūsu vēl jaunākās paaudzes pārstāvjiem - savu slavas mirkli ekspektē jaunuvji no peniķu dzimtas, matīss, brencis un tifānija (atvainojiet, nenoturējos). taču tikmēr mēs būvējām savus pirmos kuģus, veicām nelielas ķirurģiskas izmaiņas likumdošanā, pārrakstījām asociālu vasaļu dzīvokļus uz viņu krustmāmiņām un negaidīti saņēmām zviedru iebrukumu. zviedru iebrukums izklausījās pabriesmīgs. "tiksimies kaujas laukā!", viņi rakstīja notā. ko viņi ar to domāja, ka mēs šajā sakarā kaut kur brauksim? pēc tam, kad noskaidrojās, ka mēs ne uz kādiem viņu kaujas laukiem nebrauksim, bet turpināsim nodarboties ar to, ko nodarbojāmies, vikingi sāka nedroši mūs apmeklēt paši. taču jau pirmās tre krunuru baržas uzdūrās globāli noenkurotām pāris galerām, a tālāk viss kļuva tikai vēl sliktāk - azartā iegājušie zemgaļi savā zemē naturāli trenkāja nabaga skandināvus pa krūmiem , un tas vēl mūsu plakanajos līdzenumos, a kas notiktu kalnos, vispār bail iedomāties. vikingu boss aiz bēdām sāka dzert (mēs ta gaidījām krustnešus, centos mierināt), beigās samaksāja mums naudu un aizgāja ar violeto diskursu uz pieres.

tas pagaidām viss - brīdī, kad to rakstu, valstī viss ir kārtībā. mūs gaida livonijas problēma. nu un krustneši, pis viņus zirgs.
lielas ilustrācijas )

Link | Leave a comment {5} | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 11th, 2014 | 04:24 pm
posted by: martcore

savu pirmo europa universalis 4 kampaņu vakardien iesāku nevis ar kādu lielu un vieglu valsti, kā iesaka tutori, bet gan ar kaut ko puslīdz pazīstamu - neapoli
kas sastāvēja no vairākām teritorijām un atradās truštēviņiski produktīvā aragonas karaļa ne īsti totālā pārvaldībā, bet junior pārtneršip, kur juniors, paši saprotat, esmu es - bez piecām minūtēm vasalis
pēc noteikumiem šīs attiecības valstu starpā tiek pārskatītas ik pēc pieciem gadiem, un ja būtisku izmaiņu nav, tad viss turpinās pa vecam
par savu pirmo uzdevumu es izvirzīju neapoles cīņu par netkarību no visādiem tur barselonas buldozeristiem

pirmkārt, paskatījos cik īsti gadiņi ir aragonas karalim. a čo, samērā kraķis. tādēļ sākumā es gulēju zem olīvkokiem, sūtīju tirgotājus uz venēciju (veiksmīgi), mēģināju ielīst konstantinopoles biržā (neveiksmīgi), būvēju nelielus bruņotos spēkus, cik nu pie mums pensionārs var atļauties tādus uzbūvēt, un pacietīgi gaidīju, kad spāņu valdnieks beidzot nosprāgs.
valdnieks nosprāga arī. viņa vietā nāca kaut kāds mazgadīgs bastards, ar kuru, kā es cerēju, runa būs īsa "kas tu tāds esi, mēs tevi nezinām, nevis aragonas karalis tu esi, bet ūpis, vot, vecais, tas jā, tas bija, vārdsakot, uz redzēšanos vecpiebalgā maijā"
taču bastards, bļeatj, baigi leģitīmais izrādījās. vēl piecus gadus gulēt zem olīvkokiem es vairs netaisījos, tādēļ sāku rīkoties.

sanācatā, ka aragonieši kārtējā spānijas apvienošanas karā (apvienošanas karš ir tad, kad tiek izslaktēta pusvalsts, un pilsoņi tiek apvienoti ar krematoriju) sakasījās ar kastīliešiem
man pēc idejas arī vajadzēja piedalīties sava zivju un zvēru pavēlnieka atbalstā, es arī pamāju ar galvu, bet, protams, siņjor, un, kā mūs mācīja viens cits monarhs citā pasākumā, nekavējoties pagriezu savus kuģus uz otru pusi
uzreiz pēc tam nācās pieņemt svarīgu lēmumu - es izlēmu nesaistīties ar visu franču-angļu un viņiem pietuvināto jezgu, bet aizsūtīju vienu diplomātu uz austriju, a otru - uz ungāriju
un kamēr siņjors gadu sēdēja kastīliešu okupētajā piekrastē, es gadu nodrošināju sabiedriskās domas atbalstu separātismam, un panācu garantijas gan no austriešiem, gan no ungāriem

tikko kastīliešu diskotēka beidzās (tās laikā neko nevarēja izdarīt, jo es nevaru pieteikt karu sabiedrotajiem), mēs uzreiz uzsākām dziesmoto revolūciju
ungāri bišķiņ pačikājās, viņiem serbi bija okupējuši kaut ko horvātijā ar teitoņu ordeņa līdzdalību, toties austrija 15-jā gadsimtā - tas ir sportiska un veselīga dzīvesveida pīlārs, viņiem tikai parādi ar roku, viņi ikvienam galvu nonesīs
tikmēr es ar jūras spēkiem nobloķēju visus spāņu salu resursus un pa vienam atfigačīju viņu tirdzniecības kuģus, paralēli skaitot kapeikas - vai ar divdesmit latiem var finansēt šāda mēroga karu, lūk, tas ir jautājums. padotie piedāvāja finansējuma nodrošinājumam sākt tirgot muižniecības titulus, uz ko es teicu - aristokrātija nepārdodas - un sakodis zobus turpināju skaitīt kapeikas (šis lēmums toties veicināja stbilizāciju valstī. kaut arī ko tur veicināt, nekā nebija, es biju gaidījis daudz lielāku haju. nu tur leģitimitāte nokritās. a čo, varbūt es neesmu leģitīms, toties ļoti leģitīma ir 12 000 speciāli apmācītu cilvēku brigāde pagalmā, un ka nesanāk tā, ka fools golda vietā, jūs, nepateicīgie biedri, no zemes nesākat rakt cinku saviem zārkiem. tāks, aizrāvos)

bastards vairāk nekā gadu nomalies kastīliešu okupācijas badā un postažā, ieraugot vēl ōsterreihu ar maģāriem laikam zaudēju samaņu
toties komponējot pēckara pretenziju billu, man nenācās ilgi domāt - "pišat nahuj". pēc pārdomu brīža "un atstājiet mums vēl mesīnu". domāju, es drusku obnagļel, bet zinoši cilvēki saka, ka vēl palermo vajadzēja savākt. moš, vajadzēja, hz.

tādēļ stāsta morāle - gribat ar maziem spēkiem un faktiski bez resursiem uzveikt kiborgu, trieciet sivēnam nazi mugurā, tā visiem būs labāk

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 10th, 2014 | 03:17 pm
posted by: martcore

briestu pasākumam europa universalis 4
dziedošā zulusu revolūcija un federatīvais kanibālisms nav aiz kalniem
studēju materjālus internetos

Link | Leave a comment | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 9th, 2014 | 10:22 pm
posted by: martcore

aplūkojot vēsturiskas fotogrāfijas ar braziliešu fudbola stratagēmu krusttēvu martimu fransisko
nepamet sajūta, ka mums ir darīšana ar kaut kādiem žuļikiem




Link | Leave a comment | Add to Memories


martcore

bļāa )

Apr. 9th, 2014 | 02:00 pm
posted by: martcore

Ким Чен Ын сжег из огнемета министра общественной безопасности О Сон Хона. Чиновник был объявлен врагом государства и приговорен к казни судом. По словам Ким Чен Ына, О Сон Хон превратил подвластное ему министерство в личную охрану и скрывал вопиющие случаи коррупции на высшем уровне. Лидер КНДР предпочел лично расправиться с предателем.
xx

Link | Leave a comment {5} | Add to Memories


brookings

http://propos.ru/lusher/start.php

Apr. 9th, 2014 | 11:10 am
posted by: brookings

Проявляет активность для достижения поставленной цели. Однако по мере приближения к конечному результату склонен сожалеть о затраченных усилиях.

Link | Leave a comment {4} | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 8th, 2014 | 07:14 pm
posted by: martcore

a kāds ir iepazinies ar leģendāro krislāma mācību, kas ir moderns hibrīds starp kriestietību un islāmu, tur vēl autors dižpārdokļotājs
tad lūk, padomāju, ka krislāma mācībā ābolu no zara noteikti piedāvā nevis čūska, bet cūka
bāc, tagad nevaru nomnierināties par šo ideju ))
tur faktiski vēl trīs sivēntiņu motīvus vajadzētu ieviest

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 8th, 2014 | 01:06 pm
posted by: martcore

ja lasa ziņu virsrakstus kā literatūru, var nevājus lūlzus noķert

16 марта Андрей Рябинский: «Вероятность боя между Поветкиным и Ортисом — 95 процентов»
17 марта Александр Поветкин: «Ортис? Я его не знаю. Но буду смотреть, изучать»
18 марта Поветкин отказался от боя с Ортисом

Link | Leave a comment | Add to Memories


martcore

(no subject)

Apr. 8th, 2014 | 11:35 am
posted by: martcore

lūk, mēs te uz visādiem krištianu ronaldu lamājamies
a, teiksim, urugvaja - 1924

Charles Alcock would scarcely have recognised it, although he would presumably have appreciated the goal-scoring ability of the centre-forward Pedro Petrone, even if he did refuse to head the ball for fear of disturbing his heavily brilliantined hair.

nekas nav mainījies )

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories