Sunday, October 5th, 2014

Time	Event
12:37a	Facebookā bilde un ziņojums, ka draudzene saderinājusies. Labākā draudzene tik daudzus gadus un vēl joprojām mīļa, pat ja ir parādījusies zināma atsvešinātība pēdējos gados. Dalītas izjūtas, no vienas puses prieks par viņu, tas ir tas ko viņa vēlējās, bilde arī brīnišķīga ar viņas pārsteigto skatu veroties gredzenā un puspietupušā nākotnes vīrā un puķēm rokā, shush, par to ka viņa jau labu laiku to zināja un arī, ka viņš meklē gredzenu, bet tik smuki un ir arī interesanti, kurš uzņēma bildi :) bet no otras.....tas nozīmē, ka šis laikam ir viss, viņa paliks Somijā, zināju, ka tā būs jau pirms tam, bet bija maza egoistiska cerība, ka varbūt tomēr atgriezīsies, bija takš viens arī LV ar ko bija saderinājusies..... bet situācijas dažādas un Latvijas saderinātais bija pilnīgs ķēms. Kā tur bija redzams, ka izšķirsies, tā te, ka paliks vismaz labu laiku kopā, negribu prognozēt par mūžībām principa pēc, bet šeit varētu būt tuvu tam, un jā, viņa nebrauks vairs atpakaļ, ko nevaru arī pārmest, jo katram jādara tas kas viņam ir viss pareizākais un labākais. Man prieks, ka viņa ir priecīga, bet man tik un tā ir drusku žēl pašai sevis un tās sajūtas, ka tik daudz kas no manas dzīves pazūd un aiziet. Bet jāmēģina atcerēties ar prieku un cerēt, ka nākotne arī būs jauka. Vienmēr tik grūti samierināties, ka lietas mainās it īpaši, ja gala rezultātā tiek atņemts tas kas patīk. Vismaz tik ilgi kamēr bija tikai Erasmus cerēju, ka vēl būs atpakaļ, arī pēc viņas double degree izvēles vēl cerēju, un šo cerību papildināja arī viņas attiecības ar K., bet, protams, samīlējās citā un palika tur. Žēl drusku šī zaudējuma. Ok, tagad tikai jācer, ka nebūs nekādu vecmeitu ballīšu Latvijā. Dievs sargi mani no tās. (Comment on this)
2:09p	Ah, kaķis pārgrauzis telefona lādētāju. Pirmajā brīdī ieejot guļamistabā un redzot telefonu uz gultas ar lādētāju, kas no tā iziet un pēkšņi beidzas tukšumā, nevarēju saprast kas īsti noticis. Nezinu ko darīt ar viņa apsēstību pret vadiem, bijis gan pārgrauzts fēns, neskaitāms austiņu daudzums, pocketbook lādētājs, datora vads un interneta vadi... bet jau iemācījis mani, ka visus vadus jānoslēpj un jāaizlīmē un gadu neko nebija sagrauzis, kļuvu aizmāršīga un varu vainot tikai sevi, bet tagad nozīmē, ka drīz būšu bez telefona, ja vien neatradīšu jaunu lādētāju, vai kaut kā neatradīšu cilvēku, kas prastu to "salīmēt". Bļin, nebija vēl gadījies neviens kaķis, kas būtu tik ļoti apsēsts uz vadiem. Vajadzēja viņu saukt par zaķi. Lēkā arī kā jukušais. Sadedzināju visus septembra čekus, dievinu to smaržu pēc papīra degšanas un nav nekā jaukāka par lielu atklātu liesmu. Diez vai tam ir īsta nozīme, bet šķiet, ka pati doma, ka esi no kaut kā atbrīvojies rada pozitīvas emocijas un ir vieglāk noticēt atgriešanās ciklam, bet pats, pats galvenais, ir vienkārši skaisti skatīties liesmās. Kārtojot pa daļai istabu atradu vēstuli ko rakstīju sen atpakaļ...līdz galam neizlasīju, bet doma arī no redzētajām rindiņām bija skaidra. Zinu, ka tādas te varētu mētāties vēl daudz - iemestas un aizmirstas kādā šķirbā un rakstītas brīžos, kad...brīžos kurus atcerēties vairs negribu. Tā skaisti dega pati pēdējā un tieši pie nodzišanas bija tik jauks paukšis, reti kad dzirdēts, bet zinu, ka tā nav pēdējā, jo vēlāk atradu vēl vienu un līdzīga izmisuma un apmātības pilnu un tā iekļūs manā oktobra čeku kaudzē. Lai gan varbūt nodedzināt vienu pašu? Bet man daudz labāk patīk tāds kārtīgs mini ugunskurs un nav nekā daudz ko tai pievienot. Jāpameklē vai nav vēl kāda iekritusi kādā stūrī... Viena no rozēm jau nolaida galvu, šobrīd nolauzta tā stāv uz galda un gaida vēl 17 māsas. Es laikam esmu piromāne un cik labi, ka man nav dūmu detektoru. Nekad neesmu mēģinājusi dedzināt kaltētus ziedus, un mani interesē kāda būs smarža. (Comment on this)

<< Previous Day

2014/10/05 [Calendar]

Next Day >>