hider

Hehhhhh..... nu nezinu ko lai raksta, par sevi, par dziivi, vai par visu kopumaa.....
Pashlaik manaa dziviite ir iestaajies pamiers, bet tas ir pamiers tikai manii. Man ir apnicis nemitiigi domaat par cilveeku, kuram, manupraat, es biju svariga, varbuut, ka taas bija tikai manas iedomas, varbuut taa bija vajadziiba kaadam piekjerties, varbuut taa tam bija ar mani jaanotiek, bet to neviens nevar pateikt. Liktenis dazhbriid ar mums izspeelee savus jocinjus, bet tie muus bagaatina un padara stipraakus, kaut arii mums tas saap... Ir tik gruuti paklauties visam notiekoshajam, jo likas, ka visam ir jaabuut savaadaak....labaak. Man saap, ka shis cilveeks ir tik ljoti iekritis manaa sirsninjaa.No vienas puses es esmu pateiciiga par to ka man ir dota taada daavana,bet no otras...tas apgruutina, jo es nespeeju izprast taa otra cilveeka juutas. Taa jau tas ir mees nespeejam ieliist otra praataa un paskatiities ko vinjs konkreetaajaa briidii domaa....Tas ir smagi apzinaaties, ka cilveekam kursh tev patiik, tu nespeej izteikt savas patiesaas juutas, nespeej pateikt cik ljoti vinjs patiik, ka ir kljuvis par daljinju no tavas sirds.......
Ehhhhhh.....laikam jaabeidz.....