Hating you makes me all warm inside
Jaunākais
20.2.08 09:56
Jo vairāk Tev brīvā laika, jo mazāk tu paspēj. Es vakaros nevaru padarīt neko! Nez kādā veidā es agrāk varēju pēc darba iet uz skolu un tad vēl uzrakstīt dažādus referātus, ja tagad pēc darba es knapi pēdējiem spēkiem varu matus izmagāt.
15.2.08 14:14
Korn bija tik feins, ka man vēl pēc 4 dienām sāp stranda. Stājaties rindā, laimīgākie tiks pie mana tvirtā un neatvairāmā kakla masēšanas
14.2.08 13:45
Man ir ļoti jocīgs autobusdraudziņš. Ja es braucu ar autobusu 20 pāri (reti gan es uz to paspēju), ir viens jaunēklis, kurš jau vismaz 4 mēn. blenž ar kādu no aču kaktiņiem. Un tad, kad sanāk saskrieties ārpus ši noteiktā autobusa 20 pāri (piem. 17 vakarā) viņa seja izmainās, it kā starp daudzjiem svešajiem (jo visi kas brauc ar autobusu 17 nav mūsējie) ieraudzītu kādu pazīstamo.
6.2.08 13:32
Ai neko nerakstu, jo neko negribu. Vai arī gribu baigi daudz visu ko. Būtu nauda ietu šopingtūrē iepirkt daudz jaunu auskariņu, jo smaguma sajūta ausu apvidū vienmēr uzlabo manu garastāvokli.
18.12.07 11:46
Ir pasaulē vairākas lietas ko es patiešām nevaru ciest, bet viena no aktuālākajām ir protēžu žļambāšana, īpaši ja jāstāv piebāstā autobusā sastrēgumā tieši pie iepriekšminētās skaņas avota. Taču man liekas, ka mani izolētu, ja es večukam tā šļap uzšautu pa ģīmi vai ar līku rādītājpirkstu izķeksētu protēzi un iemestu pūlī, lai meklē vecais žļamba. Man laikam vēl bērnības trauma no māsas Paulīnes.
Bet nu ļoti sasprindzinot savu domājamo aparātu es varētu izdomāt ka tā droši vien ir tik patīkama nodarbe, ka tad kad es vecumā dabūšu pati savu pirmo protēzi es šmakstināšu nepārtaukti un man pat teļļuku nevajadzēs. Un mani 28 kaķi pa kluso kals atriebības plānu, kā no tās vecās šmakstules atbrīvoties.
Taču saprast, kādēļ to dara jauns džeks es nevaru pat ļoti sasprindzinoties. Braucot 8 trolejbusā man bija tieši 20 min. laika izdomāt visādus veidus kā viņu novākt.
30.11.07 14:32
Manas Solidare prasmes pa priekšnieka slimošanas laiku ir jūtami uzlabojušās
24.11.07 21:23
Man pēdējā laikā tāds depresņaks uznācis, neko negribās un piedzerties, lai nedomātu, ka neko negribās ar nevar, jo naudas nav. Nepamet mani sajūta, ka kaut kas pietrūkst.
1.11.07 09:47
Kleps man ir tāaads, ka liekas, ka tur ir ieperinājies kamolveidīgs dzīvnieks un mēģina ierīkot tur mājokli no vecām avīzēm un stiklavati.
24.10.07 15:20
Es kā vienmēr visu gribu izdarīt perfekti. Maģistra darbs vakar aizstāvēts un es nervozēju līdz par pēdējai sekundei, kaut gan nojautu, ka salīdzinājumā ar citiem man daudz nepiesējās un līdz ar to esmu nolikusi šā kā tā. Arī darbā cenšos - nesaprotu un vēl vairāk cenšos. Pārsūtu e-pastus nepareizajām personām, trobelēju citus darbiniekus un visādi citādi rosinu savus jaunos koļēģus mani ienīst un vēlēties nožmiegt. Tomēr nepamet sajūta, ka neesmu pareizajā vietā. Un vai vispār ir radīts darbs tieši man? Tāds sliņku un gūļavu darbs?
19.10.07 16:53
Esmu dabuujusi darbinju un tagad veselu nedeelju no viena foldera dokumentus un citu biidu. Gaidu, kad beidzot kaadi interesantaaki darbi saaksies. Un kaa vienmeer man nospiid neplaanojot jaunajaa darba vietaa straadaat ar kaadu paziistamu cilveeku, ir ar ko klachu pasist. Un esmu divu dienu laikaa apeedusi gandriiz veselu kukuli, kas nu man ir aizshtopeejis dibenu.
16.8.07 15:01
Pārgurusi un neizgulējusies pārados vakar no Aglonas un piečakarēju riteņbraukšanu pa rajonu. Atpakaļceļu mēroju autobusā ar vienu sānu pielipusi tantukam, lasot grāmatu un cīnoties no slāpēm (visu savu šķidrumu jau biju izsviedrējusi). Autobuss bija pilns ar krievu tantukiem ar vienādām baltām tamborējumu imitējošām cepurēm (bija arī pa vienai orandžai un gaiši zilai), kas visu laiku pļāpāja un piedāvāja man gurķi. Vēl tur bija puisītis ar gaišies salmu krāsas matiesm (latviešu), kas mēģināja ievemt puslitra Mangaļu minerālūdens pudelē (neizdevās). Vēlāk puisīti izolēja man nezināmā vietā, jo viņš kaut kur pazuda. Izkāpu maskačkā, lai brauktu ar tramvaju līdz Vecrīgai. Burvīgais tramvajs, kas šķērso šo jauko rajonu atkal nelika man vilties un es redzēju 2 narkomānus, no kuriem viens man neizskaidrojamā kārtā centās pārliekties pāri, lai kaut ko saskatītu pie loga vai vienkārši sajustu pieglaužamis manu telti savam stilbam, kā arī 1 puisi ar neizskaidrojamu naidīguma lēkmi, kurš salauza tramvajam durvis. Nu tā lūk. Šovakar Depo un kārtējās mīlas peripetijas, šoreiz Ineses un Māra starpā. Es kā ļoti ziņkārīgs radījums turu savas ausis plaši atvērtas un nemirkšķinu.
14.8.07 12:46
Mana vakardienas škābās, ceptās vistas ēšana beidzās ar nolauztu zobu, kuru ceru, ka neapēdu. Izgulējos BEIDZOT līdz 12 dienā un mīlīgi glāstu savu algas aploksni, kas sastāv pārsvarā no 5 latniekiem, tādēļ izskatās diezgan iespaidīgi bieza. Šodien garīgais pasākums ar mammu Aglonā, atšķirībā no manas diezgan netiklās, materiālās pasaules paverdzinātās māsas :)
31.7.07 14:48
Nu tā, Zvērā ir laimīgi noslēdzies!
Mana Ineses aizstāvēšanas un atbalstīšanas akcija beidzās ar to, ka piedzēros un pļāpāju ar didža jauno dūdu. Viņai tāpat nenāca par labu tas, ka es koķetēju ar māri, kas viņai bija aistājēj-bučdraudziņš. Tas beidzās ar to, ka šis iepriekšminētais subjekts atzinās man neizmērojamās simpātijās un draudēja ar perversiem komplimentiem. Šodien starp citu jāiet pie viņa uz sālsmaizi.
To ka piedzērusies esmu mīlīga un viegli pieejama atspoguļo arī tas, ka Mārcis deva man buču divas reizes un piedērušies mazgadīgie centās garāmejot raidīt pavedinošus skatienus sejā. Taču mana piemīlīgā daba samazinās/palielinās tieši proporcināli promilēm organismā un nākamajā dienā biju ikdienišķi nīgra un kašķīga.
Vēl šodienas omu man uzlaboja tas, ka esot ar pēdējiem pieciem latiem makā un domājot, kā lai ar tiem izdzīvo vēl 2 nedēļas un iemanās patusēt, tētis iedeva vēl 20 ar tekstu vai pa divdesmit latiem var nopirkt mammai smadzenes. Ko es zinu noteikti, ka šo naudu labāk iztērēšu lēcu šķidrumā un sidrā, jo vienas smadzenes ir labi, bet divas - nesmuki.
23.7.07 11:53
Par Munky pride šodien liecina mans sarkanais, saulē nodegušais deguns, aizpampušie plakstiņi un liela slāpe. Za to mazais Daigucis visu laiku smaida. Ņemot vērā viņas nīgro dabu, nerimstošs smaids arī ir trauma. Vēl jāizdzīvo līdz Zvēram un viltīgi jāatraida dažādi darba piedāvājumi, lai varētu pavilkt ilgāk savu dīkdienību.
13.7.07 15:59
Viss. Nepietiek, ka man te skan radio krievu romantiskās dziesmas, vēl cilvēks līdzi dzied. Šķībi, bet izteiksmīgi. Labi, ka duncīts man nav paķēries no virtuves.
13.7.07 15:34
Šodien sapnī bučojos ar vīrieti bez sejas. Precīzāk viņam bija seja, jo es bučoju uz lūpām un lūpas parasti ir uz sejas. Es tikai to seju neredzēju. Atceros, ka bučojoties nokavēju pēdējo vilcienu, kas iet uz centru un gāju uz 8 trolejbusa. tad es turpināju bučoties baisā vietā pie bērnu slimnīcas un viņam izdevās mani pierunāt aiziet ar viņu uz viesnīcu. Pazīstot rajoņčiku iespējas var būt 2 - vai nu trako pansionāts vai viesnīca best, kas neattaisno savu labskanīgo vārdu. Bet tālāk nekas mums nesanāca, jo mūsu vannas istabā bija ieslēpusies kaut kāda paveca tante (tātad izdaram secinājumus - tas bija trako pansionāts) un klaigājošs pūlis aiz durvīm.
13.6.07 13:16
Kad rumpī ir liels stresa īpatsvars, tad arī par miegu nedomājas. Lai gan biju vakar nogulējusi nepilnas 3 stundas, pa dienu ne tikai neizjutu lielu nogurumu, bet arī nākamajā naktī knapi aizmigu un jau 9 no rīta biju aukšā. Dodiet man tādu spēku sestdienās pēc tusiņiem, kad nevaru atjēgties vēl nākamās pāris dienas. Iepirktā jaunā ierīce - apvienojamais printeris, m/b un krāsainais kopētājs un skanētājs priecē manu aci, bet neesmu pārliecināta vai arī noderēs pēc mana izstrādājuma izprintēšanas. Toties balts un glīts.
27.5.07 13:43
tik ļoti gribas beigt to stulbo rakstīšanu, visu izdarīt līdz galam un labi un sākt pa īstam dzīvot - blandīties gar kastaņiem, vēlams ar kādu, ko var paņemt pie rokas (Daiga uzreiz atkrīt, jo tās tuklās roķeles viņa nedod nevienam spaidīt) un braukāties ar riteņiem līdz, kā Didzis saka, dibens līdz olām noberzts.
21.5.07 12:03
Pāc manu jaunkrāsoto sarkano matu krāsošanas vannas istabā atkal izskatījās it kā es kādu būtu nomušījusi, tad sadalījusi (par ko liecina daudzās šļakatas uz sienām) un pēc tam ietinusi dvielī.
10.5.07 15:38
Pēc vēlīgās cienījamā pasniedzēja Praudes paziņošanas, ka mans maģistra darbs ir jānodod nākamnedēļ man no stresa sāka raustīties lūpas kaktiņš un saslapa plaukstas. Pirms tam man arī viņas bija slapas jo satraucos, kādus iemeslus man minēt, ka pie viņa neesmu spērusi savu kāju. Tā kā vazājos ar slapjām plaukstām. šķiet ar tādā ieradīšos arī piektdien Andrejsalā uz konci, ko protams nevaru laist garām un blandoties sestdien pa galerijām.