- 3/25/05 08:40 pm
- „Sarkanā krusta ceļš”.
Mīļā Tev nav vairs mājās jāpārnāk
Un labāk negaidi, kad sāpes dziedāt beigs
Tās savu āriju tikai sāk,
Bet man kabatā ir pāris rubļi,
Es samaksāšu viņām lai beidz
Un samaksāšu arī taksim uz pretējo pusi
Jo ceļu pie manis jau pārklājis sniegs un dubļi
Tev vēl daži soļi līdz laimei, tikai daži
Tu sper soli, soli un divus
Taču kur agrāk bija tulpes tur tagad ērkšķi un dadži
Domā viegli būs aiziet?
Lolo, lolo cerībiņu
Taču es varu derēt,
Ka zem katras rozes slēpjas nātres
Un ka Tavu zelta olu laimei nāksies otrreiz perēt... - 3 commentstomēr
- 3/25/05 10:31 pm
-
ir vēl tāda sajūta... kad zini, divi soļi līdz laimei, bet tu nemaz viņu nevēlēs... tev nevajag. vairs ne... vari apdziedāt? ;o))
- bilsti
- 3/26/05 11:42 am
-
kādreiz gan būs tāpat. tad
- bilsti
- 3/26/05 11:47 am
-
vairs nebūs... kāpēc vispār ir tāda dīvaina nostāja, ka cilvēks ir dzimis laimei un uz to tiecās? Nu ka viņš ir nolemts laimai... neviens nedrīkst mani piespiest būt laimīgai ...
- bilsti