- 11/16/04 04:10 pm
- Kā draugs tik klusi
Slīd projām atmiņa
Ka reiz esi man piederējusi
Taču es uz Tevi skatos
Kā reiz uz savu
Un tā margrietiņa joprojām ir Tavos matos
Taču kāds skauģis sacīs
Ka nekad vairs nebūsi mana
Taču tas spīdums joprojām ir tavās acīs - 5 commentstomēr
- 11/16/04 09:22 pm
-
...bet to taču nekad neaizmirst..
tas vienmēr iet tev līdz...
cilvēkā nekas nepaliek nopagātnes
Atmiņas ir vienīgais,kas mums pieder. - bilsti
- 11/16/04 10:21 pm
-
tā ir gan...nekas cits kā atmiņas neiegriežas uz palikšanu
- bilsti
- 11/16/04 10:25 pm
-
un tad ieraugot kādu margrietiņu pļavā tu atceries viņas matus ... es mīlu savas atmiņas;o)
- bilsti
- 11/16/04 10:48 pm
-
es patiesībā savas arī ;)
- bilsti
- 11/16/04 10:56 pm
-
;o)
- bilsti