Bļe, oficiāli paziņoju, ka vārds "ballīte" ir truls.
Istabasbiedrs skatās multeni par pandām, kamēr es skatos, kā divi pieauguši vīrieši vāļājās pa kopīgām asinīm ringā.
Nodzinu bārdu kaut kā pavisam negludi, bet vpizdu, ar to Filips sūdu taisnāk nevar, ādu tie asmeņi, maukas tādi, rauj nost, bet rugājus atstāj.
Svētdien jāpiedalās spiešanas guļus sacensībās. Nezinu, neprasiet. Man teica, ka jābūt.
Žīds atkal piedāvā taisīt video par kapeikām. Pateicu, ka netaisīšu pa to smiekla naudu, šis man lauztā enlish saka, ka drīz mp3 failu nosūtīšot, kas ar animācijām jāapaudzē.
Māte beidzot spiež uz nerviem, kad es darbu atradīšot, jau sen īstenībā gaidīju. Mana izvēle ir vienkārši skaista - kkādas mašīnas operators stiklašķiedrā, humpaču/maximas/depo pārdevējs jeb noliktavas pārzinis, kur darbs sākas 4.00.
Virtuvē mani pabaroja ar kartupeļu un skābētu gurķu pārpalikumiem. Hujzin, mož te nebūtu arī nemaz tik slikti dzīvot. Žēl, ka jau pa vēlu.
Ārā to līt taisas, te karsts. Debīli lohu laikapstākļi.
Odi, bļed sukas, lido istabā un naktī neļauj gulēt.
Mani kaitina cilvēki, kas nelieto garumzīmes. Saprotu, ka tas tik internets un var Valdi delfos nodirst, bet neko tak saprast nevar, ibio maķ nahuj.
Vakardien pat nosvinēt nebija spēka aiziet. Un nav jau arī ar ko. Visi kkādi atstojnie pidari. Vajag sročna atrast cilvēkus, ar ko var dzert.
Straight Line Stich būtu reāls grupējums, ja tur brīžiem nebūtu hujovās dziedāšanas.
Bija vēl kas, kas man besija, bet nevaru uz sitiena atcerēties. -.-
Istabasbiedrs skatās multeni par pandām, kamēr es skatos, kā divi pieauguši vīrieši vāļājās pa kopīgām asinīm ringā.
Nodzinu bārdu kaut kā pavisam negludi, bet vpizdu, ar to Filips sūdu taisnāk nevar, ādu tie asmeņi, maukas tādi, rauj nost, bet rugājus atstāj.
Svētdien jāpiedalās spiešanas guļus sacensībās. Nezinu, neprasiet. Man teica, ka jābūt.
Žīds atkal piedāvā taisīt video par kapeikām. Pateicu, ka netaisīšu pa to smiekla naudu, šis man lauztā enlish saka, ka drīz mp3 failu nosūtīšot, kas ar animācijām jāapaudzē.
Māte beidzot spiež uz nerviem, kad es darbu atradīšot, jau sen īstenībā gaidīju. Mana izvēle ir vienkārši skaista - kkādas mašīnas operators stiklašķiedrā, humpaču/maximas/depo pārdevējs jeb noliktavas pārzinis, kur darbs sākas 4.00.
Virtuvē mani pabaroja ar kartupeļu un skābētu gurķu pārpalikumiem. Hujzin, mož te nebūtu arī nemaz tik slikti dzīvot. Žēl, ka jau pa vēlu.
Ārā to līt taisas, te karsts. Debīli lohu laikapstākļi.
Odi, bļed sukas, lido istabā un naktī neļauj gulēt.
Mani kaitina cilvēki, kas nelieto garumzīmes. Saprotu, ka tas tik internets un var Valdi delfos nodirst, bet neko tak saprast nevar, ibio maķ nahuj.
Vakardien pat nosvinēt nebija spēka aiziet. Un nav jau arī ar ko. Visi kkādi atstojnie pidari. Vajag sročna atrast cilvēkus, ar ko var dzert.
Straight Line Stich būtu reāls grupējums, ja tur brīžiem nebūtu hujovās dziedāšanas.
Bija vēl kas, kas man besija, bet nevaru uz sitiena atcerēties. -.-