Hesus! Take the wheel!

Sen neesmu rakstījis. Un kamēr gaidu mājas saimnieku, kurš drīz ieradīšoties darbā, un kurš dos norādījumus, KO īsti iesākt šajā situācijā, kas man notiek tieši virs gultas, varētu arī šo to uzrakstīt.

Jā, skola šogad beigusies un tagad sākas darbu un dzīvesvietas plānošana. Itkā jau nav nekas sarežģīts, bet tomēr, būtu patīkami saprast, kas tad īsti nākotnē gaida. Pagaidām viss miglā tīts. Visvairāk jau gribētos izdomāt tā, lai nākamgad pēdējais pusgads tam Baķim un C daļas kursiem sanāk pavadīts otrās dienesta viesnīcās, jo tur mi normāļno zažigaļi bi. Vakaros nav nekas jādara, pēc darba (kas tomēr būtu tikai prakse) dzert un sūdzēties kā kārtīgam latvietim ir normāli tomēr. Bet tā kā es neesmu vienīgais, kam tik tālu nav ņihuja plānu, ļoti var sanākt, ka nākas nomainīt istabasbiedrus. Kas ir pasmagi. Hoķ viņi ir milzīgi pidari un vakar, kad pie manis ienāca un prasīja, vai nevaru pārdot alu, jo bija jau pāri desmitiem, un es smaidīju un teicu, ka šoreiz ne, jo man tikai viens, kas ies pie filmas, Jurģis garām ejot noteica: Vairs jau nav, es izdzēru, domāju, ka Tev negribēsies. Es paliku uz pauzes un ļoti valdījos lai nepieceltos un tur pat uz vietas neiznestu jebāli nahuj turpat istabas vidū. Kā parasti- went the high road un vnk mēģināju nerunāt, lai tiešām nesanāktu šāda veida konflikts. Ko gribēju ar šito teikt... A jā. To, ka pa 3 gadiem baigi sadzīvojušies vroģi, kas, protams, ir tikai ilūzija, bet nu galīgi negribētos dzīvot ar cilvēku, kuram hujovā humora izjūta. Tāpēc tagad tāda sajūta, ka tuvā nākotnē draugu būs tik daudz, cik draugu portāls man pirms 5 dienām pavēstīja:



Abidna, kaņešna. ;)

Savā stopēšanas afērā vēl neesmu nevienu iesaistījis, jo līst. Drausmīgs laiks.
Vispār, izskatās, ka daži te nofeiloja un pārkārtos eksāmenus, kas nozīmē, ka te dzīvosimies vēl kādas 2 nedēļas. Pirms tam jau mēģināju pierunāt, sak, ko laužaties kā celkas, par mēnesi samaksāts ir, ko jūs savos ciematos darīsiet. Nav jau tā, ka jūs tur kāds gaida :D Ņurkst kko zem deguna, mammu gribotas laikam.

Ā, bija vēl tāds notikums. Pēdējās dienās spēlēju spēlītes, jo reviewoju spēles vienam konkursam, kur izcelšu ahujennās naudas balvas. Un tā kā drīkst būt 1 video uz cilvēku, un man pat freelanca darbi negrib ķerties, izdomāju, ka uztaisīšu divus, bet ierunās kāds no istabeļiem. Ja tiek balvās, 30% no balvas viņa, pārējo pieraušu es. Abiem prasu, šie tur kko tur, ka mož, jā. Saku, ka 30% viņiem. Tie sāk kko dirst, ka kādi 30%, bez viņiem tak ņihuja man tāpat netiks. Dirsās, dirsās, smēja par mani, piecēlos, aizgāju, sarunāju paciku, tam 30% par gatava skripta nolasīšanu likās gana labi. Palika tie idiņi garu degunu.
So jā, izspēlēju 4. gotiku (baigais sūds) un Max Payne 2 vakardien. Skaistums, bļ. Vēl atcerējos, ka man tak tagad jaudīgais datars, novilku Hitmanu vecāko. Portālu 2 arī uzliku, ik pa laikam jau gribas kkā īsināt laiku.

Vispār pavasaris ir interesanta lieta, viesiem hormoni jauc galvas, tagad vabūt mazāk, bet pāris nedēļas atpakaļ uj, kā bija jūtams. Es arī ap šo laiku uzvelkos, tiem lohiem, kas trijatā mēģina uz ielas izprovacēt, tas viendien arī lieliski var sanākt. Labi, ka parasti meitenes savāc viņus. Vienmēr esmu gribējis ar kāju salauzt lētas saulesbrilles, kas atrodas uz sejas džinsu jakā tērptam dirsīgam daunim.
Par šito man vakar smieklīgu stāstu izstāstījia viens čalis. Iet pa ielu naktī uz mājām. No stūra izpeld paliels, dzēris jaunietis, veic pasveicināšanās žestu un nosaka: "Izviņi pareņ, sevodņa dratsa ņibuģem" un iet tālāk. Es jau nu būtu uz mutes par šādu joku.

Vairāk, ja godīgi, man šajā sakarā nav ko teikt. Ies uz veikalu un mēģinās pēc tā saimnieka vizītes pagulēt, 5.00 mani izdomāja pamodināt, kratot aiz pleca, tie dzērāji, jautājot, ko daru. Eh, vairs jau nav jēgas par tādām lietām iespringt. Bet nu, derētu vēl pāris h miega.