nothing but the sky

Recent Entries

10/16/08 11:20 am

Atkal bezmiegs. Naktī, nē, jau rīta pusē, kad es atvēru logu un brīdi lūkojos laukā, bija tāda tumšpelēka gaisma, un kaut kur uz ielas kāds ieklepojās.
Droši vien es nespēju aizmigt, jo domāju par viņu. Domāju par tiem nejēdzīgajiem sadzīviskajiem sīkumiem, kas uzpeld, kad divi cilvēki nakšņo kopā. Domāju par to, ka man ļoti nepatīk būt pilnībā kailai. Kaut kam vienmēr ir jāpiesedz ķermenis- ūdens strūklai no dušas, palaga mali vai pieskārienam.

Ja man jebkad ir bijusi kāda patiesa vēlēšanās attiecībā pret dzīvi, tad tā ir vēlēšanās kļūt par kādu citu.

Tags:

10/15/08 11:18 am

Un pilnmēness šovakar ir ietinies dūmakā. Aizsmacis. Saduļķojies.
Un es zinu to sajūtu sevī, es to uzreiz atpazinu. Sajūtu, ko es nevaru ciest, iespējams, vairāk par visu.

Tags:

10/8/08 11:16 am

Man atkal ļoti bieži ir bail pamosties. Viss ir tik kluss, ka var pazaudēt saikni ar to. Var pazaudēt saikni ar jebko.
Šis mierīgais, saltais rudens. Something inside you is crying and driving you on (Steve Erdody and Jonathan Rhys Meyers- Something Inside)
Es nemaz nepamanīju, kā pagāja septembris. Varbūt es nemaz nepamanīju, kā pagāja šis gads (un daudzi gadi pirms tam). Gaiss ir pilns ar sarkani oranžām lapām. Es tās redzu pat sapņos. Bet ar to nepietiek. Ar to nekad nepietiek.
Un tomēr dienas visu atmazgā.
Laiks visu atmazgā.
Un tevī nepaliek nekā (no tā, kas skaists un labs).

Tags:

10/6/08 11:14 am

Vai šī dzīve ir tikai tādi sīkumi kā neveiksmes nagu vīlēšanā(?). Dievs, es tiešām ļoti nemīlu vīlēt nagus!
Atceros parku Berlīnē. Milzīgu, tumšu, aizaugušu parku (Zoo stacijas rajonā), pilnu rododendriem un rudens lapām.

Tags:

9/21/08 11:12 am

Rudens ir sastindzis.
Pelēks un neizteiksmīgs.
Braucot cauri pilsētai, ielas malā zaļojoši koki mijas ar gandrīz pilnībā nodzeltējušiem.
Viss aizšalc garām klusi un miglaini- šī dzīve, cilvēki, skati. Kā viena virziena brauciens autobusā ar saburzītām biļetēm kabatā.

Tags:

8/14/08 11:10 am

Viss ir kļuvis kaut kāds tukšs. Nē, es neesmu nomākta. Vismaz es tajā nekad neatzīšos. Un visticamāk es patiešām neesmu nomākta. Pat, ja esmu, tā ir kaut kāda piecu minūšu nomāktība, kamēr pārslēdzas slaidi. Esmu kā mākoņainas, domīgas debesis, kas izslēdz un atkal ieslēdz sauli kā bērns, kas spēlējas ar elektrības slēdzi. Un tomēr, dienas mani šausmina. Bet dienas mani ir šausminājušas visu mūžu. Man vienmēr ir bijis bail tās pārāk labi saost, sajust kaut kur starp savām domām kā čaukstošu zīdpapīru.

Tags:

8/5/08 11:07 am

Un es vēlos vientuļu, aukstu, tumšpelēku jūru. Es vienmēr sapņoju tieši par tādu jūru.
(Par tādu jūru kā tā, gar kuru kādreiz pastaigājāmies mēs ar X.)

Tags:

8/4/08 11:06 am

Un visur ir naktstauriņi, un lietus ir pārāk nožēlojams, tāds kā caurs, izdilis, trūcīgs.

Tags:

8/3/08 11:01 am

Vakarnakt es nespēju aizmigt. Ārā klusi lija, bet man trūka gaisa, un palagi nebija pietiekoši vēsi un slideni, un es domāju par seksu, ko rāda pornofilmās, nudien, nav nekā muļķīgāka kā, paliekot uz ilgāku laiku vienai, naktī skatīties pornofilmas. Tas ir ļoti degradējoši. Man no tā patiesi sametās nelabi.

Tags:

7/21/08 10:59 am

Šī garlaicība arī ir dzīve. Viena no dzīvēm. (Es vienmēr esmu zinājusi, ka man nepietiek tikai ar vienu dzīvi.) Protams, tā ir nolietojusies, jau ļoti nolietojusies. Un es esmu pārāk dziļi tajā iegrimusi. Tik dziļi, ka vairs nespēju to saskatīt. (Bet tā plūst manās asinīs.) Ir tikai skumjas, lietus un plankumainas debesis vakaros.

Tags:
Powered by Sviesta Ciba