09:32 am
I. ir taisnība. Patiesi ir tikai viens ceļš — pieņemšana. Tādēļ mums ir tā ķīmija — man un vilcienu cilvēku dimensijai. Jo mēs viens otru pieņemam (tās 15 minūtes dienā tas nemaz nav tik grūti). Un tādēļ nav ļoti daudzas citas ķīmijas. Vai tās nomirst pusceļā. Arī dzīve.Esmu ļoti nogurusi, liekas, ka pusgadsimtu neesmu normāli gulējusi, būšu laimīga, kad šī darba nedēļa būs beigusies. Sapņoju par objektīviem. Dažādības pēc es vairs nedomāju par Tevi, kādu citu Tevi vai vēl kādu Tevi, bet gan par kādu vecu, piemēram, Zenit platleņķa objektīvu un pāreju uz Nikon, par labu tālummaiņas objektīvu, ko man ļoti vajadzētu... no makro gredzena es arī neatteiktos. Tā ir vesela pasaule, kurā pazust.