08:54 pm
Sapnī redzu sevi svešā dzīvē. I. māj man atvadas, un kāds cilvēks no pagātnes apliek ap vidukli roku un ved mani prom. Es vēl atskatos, bet visizteiktāk izjūtu vienaldzību pret visu notiekošo. Iela, pa kuru mēs ejam, ir vienās bedrēs, un koki virs galvas tinas biezā krēslā.Kad pamostos, esmu atvieglota par to, ka tā nav tagadne, par ko sapņoju. Bet varbūt es kļūdos. Varbūt tā arī ir tagadne, kurā mana sirds ir sarecējusi tumša un tukša.
Dzīve, dzīve atstāj aiz sevis netīri duļķainas pēdas. Kā notecējusi kafijas tase uz papīra.