08:11 am
Uz pasaules nav cita tik pelēka toņa kā gaismai tieši pirms saullēkta.
Dažreiz es sēžu un smēķēju piecos no rīta (vai agrāk), un tālumā kūko dzeguze, un putni uzbudināti zviedz. Dažreiz.
Varbūt tā tobrīd ir dzīves pilnība.
08:14 am
Man patīk no rītiem iekāpt elektriskajā vilcienā un apsēsties. Sēdekļi ir tik lēzeni, un viss ir viegls. Aiz loga aizslīd Daugava, zemu veļot savus tumšos ūdeņus.
Man patīk, kā plašķis apjož manu augumu. Man patīk tā sajūta. Ka esmu kā iesaiņota. Lelle.
Man patīk dažreiz nejauši pamanīt savu atspulgu kādā skatlogā un apjaust, cik svešs man tas ir. Šī virskārta atrodas miljons jūdžu projām.
Man patīk, kā smaržo gaiss augstskolā "Turība". Pēc laba papīra, kas, cieši saspiests, guļ iekšā dārgā grāmatā, piesūcies ar drukas krāsvielu un laika aromātiem.
Man nepatīk... Viss cits.
It īpaši pilsēta pēcpusdienās un vakarpusē.
No pilsētas ir jātiek vaļā.