10:39 am
Naktī gulēju gultā, klausoties vētras šņākuļošanā, un domāju par to, ka visi, ar kuriem guļam, izēd mums dvēseles. Tā vai citādi. Ar nazi un dakšiņu vai viegli ar tējkaroti.
12:57 pm
Vētras laikā priedes šņāc kā jūra. Slinkās, vecās priedes, mūždien salīdušas manās debesīs.
Cigaretes vienmēr izbeidzas nelaikā.
Žēlabainas, vēl nenokusuša sniega kaudzes guļ uz zemes kā no jūras izskaloti beigti vaļi.
Es apskauju savus plecus. Tur, kur uz ādas sacietējis aukstums.
01:05 pm
Šogad atkal neatmetīšu smēķēšanu. Esmu droša par to. Tā ir mana mierinājuma balva par to, ka tuvāko gadu laikā neradīšu pēcnācējus.