01:13 pm
Ziema guļ uz zemes kā veca plēve- ieskrambāta un nobrāzta, bezgalīga laika krevele. Kad pamostos un paskatos pa logu, es neko nedomāju. Galvā pavīd tikai ierastais
es neesmu es rēgs. Pēc tam rūgtas kafijas garša mutē aiznes dienu (prom) savā tumšajā straumē.
01:46 pm
Es pati esmu ziema- raupja virsma. Vienmēr raupja (lai kā gribētos citādāk). Un vienmēr kā nomesta āda (veca aligatora mugura vai ķirzakas aste). Kā pēc gulēšanas izvandīta gulta.