05:10 pm
Tāda sajūta, it kā es jau ļoti ilgi brauktu mašīnā pa tukšu šoseju. Tas ir ļoti skumji- braukt pa tukšu šoseju. Braukt tur, kur neviens cits nebrauc. Un es vairs neatceros, ka man bija padomā uzmazgāt grīdas. Galu galā tam nav nekādas nozīmes- tam, cik centīgi tu uzkop savas dzīves satvaru, jo tas tik un tā pa laikam izšķīst, un grīdas lupata tur neko daudz nevar līdzēt.
06:38 pm
Ar dzīvi vienmēr ir bijis tā, ka pa laikam tomēr ir jānorij kāda pretsāpju tablete. Neskatoties uz to, ka tev gribas just sāpes, lai uzzinātu to mirkli, kurā tās pāriet.
06:43 pm
Dažreiz nekā cita nav- tikai interjers- tavi palagi, tavas pusizlasītās grāmatas, uz plaukta nomestās krelles, pavērtais drēbju skapis- šie priekšmeti, ko tu nemaz nepazīsti, šī dzīve, kas tev necik nepielīp.