nothing but the sky
September 12th, 2006
12:12 pm
Gaidot transportu, es pārāk bieži domāju par to brīdi, kad Arta skatās manā plaukstā un saka, ka mana dzīves līnija esot bez sarežģījumiem. Tādas lietas ir kā konfektes kabatā, ejot pa drēgnām ielām. Asas, aukstas statujas, sadzītas kā lāstekas asinsritē.
12:19 pm
Kāpēc es šorīt dziedot un esot tik netipiski pozitīva, viņš jautā. Es smaidu, kad ir visskumjāk, jo es neticu, ka man spēj būt skumji vispār. Sejas izteiksmes ir tikai ādas slimības, tikai vecas siltumnīcas plēves, tās neko neizsaka. Tikai tik daudz, cik tomēr nevar izskaust (sevi) no sevis.