03:15 pm
Žalūzijas. Sakrokota, izmīcīta gultasveļa. Cigaretes dūmi, kas saplaisā uz augšu gaisā. Pelēkas gaismas ēnā notiek diena. Varbūt arī kaut kāda atsvešināta dzīve. Nejauša, bet pašsaprotama.
Dzīve vienmēr ir kaut nedaudz apputējusi, sasmakusi, apsūbējusi. Tāda paburzīta. Vienmēr. Tā nekad pilnībā nenoskaidrojas.
Visi šie kadri atgādina pusnomoda sapņus. Varbūt es guļu dzīvē kā nomesta āda- balta, nedaudz samtaina, skaista, bet nevajadzīga. Esmu iekšā savā ķermenī, kas mirkst bezkrāsainā gaisā, tomēr tai pat laikā manis te nav.