es tanī hepīness grāmatā izlasīju par to kā freids ar līdz šim pārspriedumam nonāca un arī beigās secināja to pašu. cilvēka būtības paradoksālie pretstati, ka mēs zinam ka nomirsim, bet tai pašā laikā atsakāmies tam ticēt ir nepārvarami. nu un ja nepārvarami, tad tur jau neko nevar darīt, tik dzert un priecāties. un pie tādiem un līdzīgiem secinājumiem laikam nonāk visi, kas tik tālu aizdomājas.