"Toreiz, tāpat kā tagad, izceļošanas kritiķi apšaubīja izceļotāju ētisko orientāciju, norādot, ka pareizi būtu būt mierā ar savu kārtu un lūgt Dievu, nevis prātot par to, kā radoši uzlabot savus dzīves apstākļus. Topošo muižnieku kapitālistu centieni pieturēt atbrīvoto darbaspēku sakrita ar nacionālās apziņas kultivētāju vēlmi pieturēt latviešu zemniekus, lai nostiprinātu latviešu tautu kā kultūras un, iespējams, politisku kopienu. Krišjānis Valdemārs, kurš pats nodarbojās ar zemes uzpirkšanu un pārdošanu Krievijā, tādējādi veicinādams izceļošanu, savā 19. gadsimta otrās puses vēstulē kādam Kurzemes mācītājam rakstīja, ka lielā zemnieku izceļošana varētu apdraudēt latviešu tautas veidošanos", 56. lpp

un zemnieki gribēja izceļot pēc brīvlaišanas, jo

"Zemnieki cieta "hronisku badu", un vācu laikraksti pat rakstīja par "dažādām sūnu sagatavošanas metodēm un no sākuma ieteica cept maizi no 1 daļas sūnām un 1 daļas miltiem, bet vēlāk, kad bads pieņēmās, šie paši laikraksti bija atraduši, ka arī no 1 daļas miltiem un 2 daļām Islandes sūnām iznāk laba zemnieku barība"" 55. lpp

avots: http://www.academia.edu/2296474/Aizbrauksana_un_tuksums_Latvijas_laukos_starp_zudusam_un_iespejamam_nakotnem_Departure_and_Emptiness_in_the_Latvian_Countryside_Between_Lost_and_Possible_Futures_