caur friendsfriends atradu: http://www.vice.com/vice-news/north-korean-labor-camps-full-length

jaunākajā ir numurā intervija ar ziedot.lv vadītāju

Pastāsti par cilvēku, kurš pēdējā laikā viesojies Ziedot.lv birojā un palicis tev prātā.
Kundze, kuras mazmeitiņai bija sirds operācija. Par ziedotāju naudu palīdzējām iegādāties zāles, ko valsts neapmaksā. Viņa bija atnesusi čekus. Redzēdama, ka mums ir Ziemassvētku paciņas, paprasīja arī sev. Tās paredzētas vientuļiem un trūcīgiem sirmgalvjiem, teicām, ka mums nav pienākums viņai dot. Ir dabūjusi to, ko lūdza - zāļu apmaksu. Vēl viņai izkārtojām biļetes uz teātri.

Pamanījusi, ka mums uz galda stāv šokolāde, vaicāja, kāpēc viņu necienājot. Kolēģe atbildēja, ka nopelnījusi to ar savu darbu un pati izlems, ko vēlas pacienāt. Tad kundze teica: «Es tik daudz jūsu dēļ esmu cietusi! Prasāt atskaites, bet paciņu un šokolādi nevarat iedot!» Tas mums uzsita asini. Taču dziļi personiski kas tāds vairs neiedragā. Cilvēki ir dažādi, viņus neizmācīt. Kundze dzīvo ar aizvainojumu, ka kāds viņai ir parādā.