šorīt paapakšstilbiem izliju. vispār tas nebūtu noticis, ja man nelāgā laikā nebūtu bijis jābūt konkrētā vietā. Nelāgs ir tas laiks, kad parasti līst. Un parasti līst no rīta un pusdien/pēcpusdienā.
Bija parasts lietusmētelis, jo joprojām Rīgā neesmu atradusi velosipēdistu lietusmēteli, kas izskatās -- gan jau, ka tiem ir arī dažādas modes -- izskatās akurāt smieklīgi un masīvi, bet esmu redzējusi arī pieticīgāka paskata.

Man ir tādas aizdomas, ka ar tādu velojot ir kā braukt ar jumtu virs galvas un sienām apkārt. Tātad bija parastais lietusmētelis vulgaris, kas diezgan labi pasargāja, tikai tie apakšstilbi un ik pa laikam jāuzkārto uz augšstilbiem.. eh.
Laikam jau būs jāpasūta no ķīniešiem..
Bet nu jā -- īstenībā jau lietus mani neizmērcēja tik ļoti kā to izdarīja 2 džipi ar kvartāla intervālu. Braucu es pa platu ietvi (šitādā laikā jau nu pa braucamo daļu kopā ar automašīnām negribas braukt), tik platu, ka tur mierīgi pusmetru varētu atvēlēt velojoslai (un izcirst dažus kokus, gygy), bet turos iekšējā ietves malā pie ēkām, nākamā tuvība būtu rāpties pa sienām vai vienkārši izgaist. Tik tuvu, ka pat pārāk riskanti, ja nu kāds ver vaļā durvis, bet tik un tā mani apšļakstīja auto no braucamās daļas, ātri panesoties garām. Divreiz. Vienīgais, kas būtu glābis, būtu mana spēja rāpties pa sienām vai palekties 1.5 augstumā. Dažus gājējus arī izmērcēja no galvas līdz kājām.
Tāda mums te pilsētā notekūdeņu sūktspēja un nebija jau tā, ka gāza, tikai normāli lija.