Jau vairākus mēnešus klausos, bet nesanāk padalīties.

Tātad solo čells, yippī, bet abu solo albumu nosaukumā "One Cello x 16", x 16 nozīmē - reiz 16 (bāc ne :)) - komponiste un čelliste vienā personā arī izpilda visus skaņdarbus, izmantojot sempleri (vai kā to aparātu sauc) ar 16 celiņiem. Iespējams, ka tieši tāpēc, mūzika izklausās pārāk izkalkulēta, mehāniska un pliekana, jo sempleris ar savu spēju atkārtot tikai to, kas pirms tam jau ir skanējis, ierobežo -- un skaņdarbi ir tīri instrumentāli. Iespējams tāpēc, ka komponiste ir strādājusi kā informācijas arhitekte [kas ir diezgan tehniska, un pa plauktiņiem saliekoša nozare] - tā bija rakstīts wikipēdijā, uz kuru nedrīkstētu atsaukties :) Taču!! Mūzika ir pasakaina, un lai aizpildītu to tukšumu, ko varbūt jūtu tikai es, šis čells ir lieliska fona mūzika. It sevišķi, ja dodas ielās un explorē urbāno vidi. Vai laukus. Nu visu :)

Piebilstot vēl- man ārprātīgi riebjas Melo M un Apocalyptica, pat neskatoties uz to, ka viņi spēlē čellus. Nu nav viņiem tas iekšās. Melo M vispār izskatās pēc ākstiem.

Un vēl Zoe Keating ir savu laiku ir spēlējusi Rasputina - ja nu kāds ir dzirdējis (gōtiem varētu patikt grupu dalībnieku noformējums)