Kamēr gaidu taksīti,
atgādināšu sev, cik ļoti man patīk Tate Modern.
Ja Tate Modern būtu vīrietis, es viņu apprecētu. Vai vismaz cilvēks, kaut vai sieviete, es apprecētu.

Esmu izcili kūtra fotogrāfe, nav bilžu ko atrādīt un tās pašas - nekādas.

Nav racionāla iemesla, kāpēc šai aizņemtības laikmetā, lai es pēkšņi aizbrauktu atkal uz Londonu.
Vienīgais rodamais racionālisms ir tas, ka uz Parīzi un Milānu šajā nedēļas nogalē biļešu nebija.

Man patīk Londona, mēs nostaigājam tik daudz, cik par Rīgu nesanāk visas nedēļas laikā, un kā es beidzot tiku līdz gultai, tā aizmigu. Insomnia got cured (for 2 days).
Un ar metro arī pārbaucām jēgu :)

Aww...

Ok, taksis klāt.