Kurš · izvairās · no · spēles, · to · arī · zaudē

Vajadzēja sakārtot gandrīz visu dzīvokli, izmazgāt guļamistabas piesmieto grīdu, lai es beidzot spētu piesēsties pie šamā rūcošā, dūcošā un Marhila vivoskaņas izdodošā aparāta.
Un tagad tik pirkstiņi zib pa Tevis ieslidinātajiem taustiņiem. Neiet jau tik ātri kā Tev, bet es cenšos, neesmu (vismaz pagaidām) jau nekāds hakeris.
Cenšos nedomāt par Tevi, lai varu paturēt Tavu būti, līdz satikšu Tevi, tādu kāda biji šorīt - mans kurmītis. (texta salkanā vieta)

Šorīt Dievs bij spēlējies ar ķiršiem rītu padarīdams krāsu aklu.
Arī tad, ja tā būs tikai notikšana, visā īsta, mani projām dzīs.
Arī tad, ja ziedi ziedēs, Tavas rokas lejā līs.
Es - tev nekritīšu viņu dēļ ap kaklu.

Atnāc un neaizej, Tu - dīvainais cilvēk.

Nu, ja un pa vidu gadsimtiem senai mīzalu diagnostikai mani pārņem Tavas sajūtas, tā vairs nav paranoja, tā jau ir šizofrēnija ar vajāšanas mānijas distoniskām parafunkcijām.

palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā! palīgā!
katrs pats savas dzīves lēmējs. bet ko shit iesākt ar manu sajāto, sūdaino dzīvi, Dievs neļauj man aiziet tik ātri, es gribu vēl visu : mīlēt, ienīst, kliegt un ārdīties, nolādēt dienu un apskaut nakti tās burvībā, parkā uz soliņa saskaitīt zvaigznes un ar smaidu sejā noskūpstīt sauli.
es gribu drāzt un sajust pilnu istabu sirdi raujošas smakas.

Dievs, ja vari izmaini likteni, lūdzu...

baigi bail
negribu vasaru, gribu mūžīgu ziemu,
kāpēc? es vienkārši lēnām sāku ienīst vasaru
mana dziļā doma šodien - pagaistoša dzēruma rītā -
ir tāda, ka līnija ir novilkta, bet gribu zināt tikai vienu -
kāpēc?

Varbūt Tu mani nekad neesi mīlējusi, jo it kā Tu nezini, kas tas patiesi ir.
Tu saki - esmu Tev svarīgs, bet es gribu būt, kas vairāk, nevis uz grūtniecībai ekvivalentu laiku.
Tik ļoti daudz, kas kopā jāizdara, tik daudz vēl gribas kopā ar Tevi izdarīt....
Ai, zinu, ka Tu varbūt šobrīd pasmiesies un teiksi, ka esmu salkans, bet šobrīd es tāds neesmu.
Vai vari man atbildēt uz pirmo jautājumu? Un pateikt, kāpēc mēs katrs esam savā ceļa gājuma punktā - esmu tikai ceļa pašā sākumā, laikā, kad kā man liekas, Tu vai nu esi vai ļoti vēlies jau pietuvoties ceļa beigām?

Un nebaidies, Tu pat neuzzināsi to, ko es izdarīšu...

Un tagad pavisam nopietni:
Atnes daudz baltas frēzijas.

R.

šodienas kopsavilkums:
konstatēju, ka mīlu stiprāk un vairāk, tas man uzdzen nemieru
uznāca baigais dzejiskais garastāvoklis
Tu esi hvz kur, bet galvenais šoreiz ir mana ticība Tev.
nākamais: atrāvos no savējā "mīļā" profesora, bet jauki, mēs abi viens otru ieraugot bijām viegli satraukti.
un tā ir brīnišķīgs vakars.
Galvenās šodienas domas:
learn french or die,
whisper words of wisdom
krogs, kautiņš un bordelis

ir 8 un 11 minūtes, pagājušas tieši trīs stundas kopš manī radās milzīga trauksme
tik nobijies kā tagad laikam neesmu bijis nekad iepriekš visā savā dzīvē
paldies Dievam ir uzticamu paziņu loks uz ko var paļauties
bet manī ir kaut kas tāds, ka liekas ar nazi var griezt
šausmu un baļu izjūtas ir piepildījušas visu telpu
sākotnējās vājprāta dusmas, visus kāpēc ir nomainījis lielais KUR?
šobrīd pats galvenais esi dzīva, lai kaut reizi varu apskaut un zināt, ka ar Tevi viss kārtībā.

prieks ir apkārt
tikai es laikam esmu ievainot
kā zvērs kurš noasiņo, taču par lepnu lai lūgtu palīdzību citiem
ja nevaru pats citiem nevajag lūgt
pūt vējiņi, pat precēju, tēvs māmiņa nezināj
bet laikam jau tomēr dzīvi kā dziesmā nodzīvot negribētos
un jā, es ar Tevi gribētu mūžu nodzīvot - spontānais lēmums
lai arī neesmu īstais, neesmu arī neīstais
es kliedzu pret bruģi un kapi atmirdz vēja glāstos

zinu ka nekad dzīvē nedrīktu teikt ka viss nokārtojies, ka viss nu jau ir labi
lai nu kurš ko tādu drīkstētu teikt
vakar kādam cilvēkam to pat ar lepnumu sejā pateicu
šodien mani pārņēmušas bailes
galva tik pilna visādu domu, ka nespēju loģiski padomāt
liekas sirds tūlīt skries tik ātri, ka skrējienā sadegs
man tik ļoti vajag Tevi, lai Tu pateiktu ka viss tiešām būs kārtībā
un tad es zinātu, ka viss tik tiešām būs ok
tomēr viss ko šorīt jau no 8iem spēju darīt ir truli blenzt uz ostu, aizejošajiem
cilvēkiem un klausīties super salkanu mūziku, kuru Tavas tumbas būs pirmoreiz veiksmīgi pārcietušas

ir ļoti ļoti ļoti bail - paranoja?

ir sniegs apklāti balti visi sūdi
debesis pelēkas baltu sniegu raud

es gribu lai Tu guli tik ļoti negribas Tevi projām laist
bet es zinu arī to - ja putnam apgriež spārnus tas vairs nelido
bet man gribas ar Tevi kopā lidot
tāpēc es šodien esmu ar mieru ka Tu lido viena
man vēl mirklis uz zemes jāpaliek

fides

pasaule ik dienas sniedz mums iespēju
vai mēs to protam saņemt
or ataususi samazgām pilnā diena kura kā liekas netaisās beigties tik ātri kā gribētos
līdz šim es vienmēr esmu tikai pasmējies par banālo frāzi
ka laiku vajadzētu pagriezt atpakaļ
es gan negribētu pagriezt laiku atpakaļ
es gribētu iesaldēt mirkļus
elementāri uzpūst mirklim esošajā škidro slāpekli un
viss mirklis liekams ledusskapī un izmantojams līdz derīguma termiņa beigām -
dzīves
errāre humanum est
tik tiešām
mēs taču pieļaujam vienu kļūdu pēc otras
un labi vien ir
tās palīdz mums pilnveidoties mācīties
es mācos tu mācies viņš/viņa mācās
es zinu ka mīlu un tas šodien ir vienīgais mierinājums pretīgajai
samazgu un sūdu pilnajai dienai
kurā cilvēki izliksies pieglaimosies lai būtu ievērojami un sajustos novērtēti
glāstīs sūdus lai tiktu ievēroti un it kā cienīti
pretīgi sūdainā diena
vai varbūt par agru paziņot spriedumu dienai

femme fatale

persiku krāsas saule persiku krāsas debesīs
riet kaut kur pie manām mājām
saulei aizejot ikkatrs kakts sarkandaugavā persikiem pieliets top
dienu jau neveido tajā padarītais bet gan tajā izjustais

un tagad tava tāfele man tik silta šķiet

laikam jau pavasaris vairs nav tālu
šodien spīd saule
tomēr pa logu skats ir gana dīvains
koku lapas aizstājuši vējā plandoši celofāna maisiņi
kokus ieģērbusi rimi un maximas plastmasas lapas
var jau būt ka viss kas notiek notiek uz labu varbūt
es tevi mīlu bet vēl ir ļoti agrs
es šodien arī tevi krāpju jo mīlu arī sauli aiz loga
un man sajūtas grib izplest sakļautos spārnus taču baidos kritiena
tomēr zinu
cerība man ir tamdēļ varu arī ļauties kritienam un sasisties pret pavasari

pasaule ir tāda skola kurā Dievs grib mūs par baznīcām darīt bet mēs sevi par suņubūdām
skan jau kuro reizi bet es sēžu un darbi ap mani aug
bet zinu pēc kāda laika viss būs pavisam savādāk
būs atkal kam iebāzt degunu matos
noskūpstīt kaklu un delnās satvert pēdas
zināt ka vari dot un saņemt prast
šodien esmu miris laikam tik ilgi kamēr manī neiepūtīs dzīves saldeno dvašu

domāju cik daudz gan dzīvē no mums tiek prasīts pierādīt
kādēļ
iespējams tādēļ ka neticam tādēļ pierādīt prasām

es gaidu Tevi