Kurš · izvairās · no · spēles, · to · arī · zaudē

dzīvē pilnīgi viss mainās nenormālā ātrumā
te aiz loga vasara un liekas tūlīt varēsi krist zaļā zālē un skrieties ar vēju
te jau atkal putenē, tā ka sniega vecmāmuļai vīles plīsušas būtu
bet ne jau tikai laiks mainās
neatgriezeniski mēs maināmies līdzi laikam
un nekad mums neatgriezt bijušo
bet varbūt nemaz nevajag? ko?
ja reiz viss, kas notiek, notiek uz labu, tad jau mūs priekšā sagaida
kaut kas nenormāli fantastisks
ēdelveiss jau 100x lēnām sāk besīt
viduslaikos, lai izārstētu slimību iesaka atbrīvoties no slimās ķermeņa daļas
protams, ja vien tas iespējams, jo vislabākais esot tieši novērst slimā orgāna klātesamību,
jo tas, redz, bojā un indē visus pārējos
bet nu tas tā
katrā ziņā mans pagājušās nedēļas moto bija: dīvaini, protams, bet kurš teicis, ka moto nevar būt dīvains?
tātad: "Piedodi no visas sirds - jo svētīgi ir tie, kuri piedod - viņiem arī tiks piedots."

šīs nedēļas moto : "Ja jums būtu dota vara, ja jums būtu sirds, ja jūs mīlētu dzīvi, jūs redzētu plosāmies to briesmoni vai eņģeli, kas ir jūsos. mūsu laikmets mirst, noticējis vērtībām un tam, ka lietas var būt skaistas un pārstāj būt absurdas. ardievu, es atgriežos vēsturē(lasīt nebūtībā, kur mani tik ilgi tur ieslodzītu tie, kuri baidās mīlēt par daudz." (Albērs Kamī "Kaligula")

daļēji jau laikam šīs nedēļas moto sasaucas arī ar pagājušo nedēļu, jo to it kā pagājušās nedēļas moto es izdomāju tikai tagad.
jo manā uztverē mīlēt nekad nevar par daudz un tie kas baidās aiziet vēstures nebūtībā, lai nemaz nedomā, ka mīl.

Gulbīts