| |
| |
| |
|
par daudz, visa kā par daudz... par daudz emociju, viltotu sajūtu un tādas pat izteiksmes... par daudz cenšanās un mēģinājumu novērst cilvēku muļķību. tomēr pats galvenais - par daudz atmiņu, tagad man atkal kādam pusgadam pietiks. |
|
| |||||
|
vakar iegāju gulēt tikai pēc trijiem (jau kuro nakti šonedēļ!!!), bet ja citas reizes eju gulēt tikai tāpēc, ka negribas līst gultā, jo no rīta atkal būs jāceļas un jānolād diena, tad šoreiz bija pavisam citādi. laukā jau lija atkal pavisam citādi, gandrīz kā toreiz, kad varēja ēst pīļu maizi uz operas kāpnēm un arī - lija. šorīt no rīta (nu tā ap 11:40 :D ) es zvanīju, man zvanīja, un tā mums bija aizņemts :P bet, lai nu kā, mēs sazvanījāmies, pasūdzējāmies par dzīves likstām, saņēmāmies, jo šodien atkal jāiet pelēkos, negribētos ļaužos. viss. pagaidām viss. pārējais ir noslēpums.
|
|||||
| |||
|
laika ziņās vajadzētu iveiest jaunu terminu - "vatafaks", jo tas, kas pēdējās divas dienas notiek laukā nav nosaucams savādāk. tad laika ziņ diktori varētu teikt - "no otrdienas visā LV būs vatafaks, kas mitēsies tikai pret piektdienas vakaru"
|
|||
| |
| |
|
satikšanās ar sen neredzētiem draugiem ir pat vairāk kā pozitīva tas laikam bija tas, kas man šobrīd visvairāk bija vajadzīgs - vienkārši ļauties sakārtot domas, neuzgrūst kaut kādu perfekcionismu, nenosodīt un saprast bēdu. paldies ;) |
|
| |
|
nez vai mana porča ir lipīga, vai arī es vienkārši esmu kā spogulis apkārtējām sajūtām. laikam jau sen neko prātīgu nav sanācis te iecept. tagad kaut kā viss sakrājies, ka nemaz nezinu no, kura gala sākt. manas brīnišķīgās ieceres kaut kā ļoti veiksmīgi pēdējā laikā pajūk. šī rīta sarunas te uz palodzes, te uz alberta terases radīja pavisam dīvainas sajūtas, jo man pēkšņi salikās, ka beidzot varu b;ut atklāts - tā līdz galam un ma nav jābaidās par to, ka mani varētu arī nesaprast. iznācis pakāst dažus draugus, kas patiesībā man nozīmēja ļoti daudz, vienus esmu aizvietojis ar citiem, bet diez vai tā ir pareizā pieeja. lai nu kā - žēl, ka tā iznāk, bet nu izlieto jau nesasmelsi, vienīgais - varētu pamēģināt destilēt. ne? un jā, manas ptrivātās dzīves neesamība liek man pārdzīvot citu nedienas un laimes dienas, tā kā emociju gamma man ir bagāta un neiztrūkstoša. jap. |
|
| |
|
šovakar man pilna māja - tom waits, eltho jonh, regina spektor, emīls dārziņš, vecais grants un marlboro un burvīgi rietošās saules stari virtuves logā. šovakar kaut kur tālumā kliedz tukšums, telpiskais. šovakar es atļaujos sapņot par mīlestību. |
|
| |
|
kaut kā drausmīgi slikti. kaut kā drausmīgi sāp. kaut kā tik daudz kas jādara, bet tik maz spēka to izdarīt. tik daudz sadirstu attiecību pēdējā laikā, man liekas, ka cilvēki vienkārši masveidā sāk mani ienīst, es, zinu, protams, arī kāpēc, taču vienalga sāpīgi. |
|
| |
|
zaļās ielas saule
turēt matus un iebarot sālsūdeni... no rīta klusiņām pielavīties un piebāzt pie snīpja siltas un āfrikas melnuma kafijas krūzi...ar pirkstu galiem ķert saules starus...ilgi, ilgi skatīties... un noreibt no glāstu skavām...mežonīgi iesmiet pašiem par sevi līdz vēders sāk sāpēt un tad pagausties par dižpaģiras esamību.... |
|
| |
| |
|
kaut kāds drausmīgs tukšums. drausmīgi ir šo brīdi visprecīzāk raksturojošais vārds. tik daudz darba kā šobrīd nekad laikam nav bijis, nekad arī tik maz vēlmes to visu darīt, bet tad saproti, ka vismaz šie darbi piepilda manu dzīvi. tik ļoti gribējās radīt māju sajūtu sev un citiem, bet laikam kaut kas smagi nobruka, nez, man tā vismaz pēc šodienas šķiet, tik es nezinu, kas tieši un kur nobruka. laikam jau atkal laikam mēs bijā saprojektējuši par daudz visādu mākoņu piļu un gaisa dārzu. un aiz visa šī tukšuma, bēdām un drausmīguma tā īsti neatliek laika mīlēt. tikai...tikai ienīst un nolādēt no visas sirds. |
|
| |
|
mani atkal ir pārņēmusi sajūta, ka man non-stopā gribas būt līdzās. es pat nezinu īsti, kur likties. varētu paķert, ka es līdzi savas nodilušās pastalas un triekt uz Limbažiem. es zinu, ka nedrīkst tik ātri tās lietas pasākt un atklāt visas kārtis uzreiz, bet šoreiz jau atkal man dziļi vienalga. eh, es nezinu, nezinu, nezinu, nezinu.... :) |
|
| |
| |
| |||||
|
homo beatus
šodiena ir īpaša tās savdabajā burvībā. gāju pa Meža prospektu uz tramvaju un atmiņā atausa bērnības ainas. ar tādām pašām lietainajām sestdienām, kur no rīta pieceļoties vieglītēm smaržoja pēc Mammas "ātrās" plātsmaizes un tikko vārītas kafijas, kad pieejot pie loga varēja vērot vecajos ceriņos salijušo lietus lāses. tās bija dienas, kad Papus pēc darba nedēļas sapucējās un mēs visi kopīgi braucām uz Pumpuriem pie Māras. tieši Mārai laikam pieder tas gods - mani pirmo reizi piedzirdīt. man bija 5 gadi un Māra man sabaroja plombīra saldējumu ar Moku, daudz Mokas un es noreibu kā maija ezis. tā gāju pa Meža prospektu un domāju, kas nosaka to, ka kāds cilvēks ir laimīgs. laime jau nav nekas tās aptaustāms un saliekams spaiņos, izmērāms, sasverams un bilancē iekļaujams. kā teica man kāds ļoti labi zināms cilvēks - "viss ir galvā". laime arī. jā, arī laime ir galvā. katram vienam, pašam sev, vispirms ir līdz galam jāizdomā, vai viņš/viņa vēlas būt laimīgs, tad, kas ir tas, kas nepieciešams laimei, tad - kā to sasniegt. laime (laimīgums) ir tik ļoti atkarīga tikai no tā, vai mēs paši gribam būt laimīgi, iespējams, ka, lai cilvēks būtu laimīgs tam vienkārši tā jājūtas. homo beatus. laimīgais cilvēks. jau atkal jāatsaucas uz Zīskindu, Žans Grenuijs taču bija pārlaimīgs, kad bija viens pats, alā, miklā, riebīgā vietā, kur nebija nekā, kur nebija pat tik daudz, lai nomirtu, bet Grenuijs bija laimīgs. kāpēc? tāpēc, ka viņš varēja būt viņš pats. ja kāds cilvēks nejūtas laimīgs, tad tā ir viņa galvas problēma. to ārstē. nē, prozaks, nelīdzēs. ķīmiska laimes izjūta nenosaka to, ka cilvēks var būt patiesi laimīgs. ilūzija. es nedaudz apmaldījos sevis sacītajā. taču pats svarīgākais,ko gribēju teikt - ja kāds jūtas nelaimīgs, apdalīts un pievilts - tā ir tikai viņa paša vaina, viņa galvas problēma un nevēlēšanās būt laimīgam, mainīties. no rīta pamosties un uzsmaidīt jaunai dienai, trīs reizes dienā pateikt "es esmu laimīgs", par spīti visam un cilvēks kļūst laimīgs, tā pavisam vienkārši, beznosacījuma laimīgs.
|
|||||
| |
| |
|
"Kas par augstiem svētkiem! Gulbja kungs mūs pagodinājis ar savu klātbūtni! Laikam profesors Misāns jūs ir piežmiedzis :D" - Valda Kļava |
|
| |
cold