zaļās ielas saule
turēt matus un iebarot sālsūdeni... no rīta klusiņām pielavīties un piebāzt pie snīpja siltas un āfrikas melnuma kafijas krūzi...ar pirkstu galiem ķert saules starus...ilgi, ilgi skatīties... un noreibt no glāstu skavām...mežonīgi iesmiet pašiem par sevi līdz vēders sāk sāpēt un tad pagausties par dižpaģiras esamību....