(bez virsraksta)
Maijs. 10., 2011 | 10:56 am
No:: honeybee
Es to saprotu tā, ka vienkārši ir tādi pamattēli, kas ir saprotami un piemītoši visiem cilvēkiem, visās kultūrās - protams, ietērpti/interpretēti atbilstīgi attiecīgajam laikam. Bet paši arhetipi eksistē neatkarīgi no audzināšanas.
Vienkāršots piemērs: ir formas, redzes tēli un ainavas, kas cilvēkiem liekas pievilcīgi. Piemēram, mirdzošas lietas, kas asociējas ar skaidra ūdens mirdzumu. Vai ainava ar leknu zāli, pietiekami pārredzama, lai nekur neslēptos plēsēji, ar pieeju pie (vēlams, tekoša) ūdens un vismaz dažiem kokiem, kuros var ērti uzrāpties. (Vismaz tā kautkur ted.com vai kādā līdzīgā resursā bija stāstīts, vot aizmirsu sourci.)
Tieši tādā pašā veidā katram cilvēkam ir priekšstats par Varoni, par Ēnu, par Veco Vīru un tādā garā. Par šito daudz raksta literatūras teorētiķi - tipa izvelk arhetipus no pasakām un skatās, kā šie arhetipiskie tēli/lomas izpaužas mūsdienu literatūrā, vienalga, vai autors ir apzinājies, ko dara, vai ne.
Vienkāršots piemērs: ir formas, redzes tēli un ainavas, kas cilvēkiem liekas pievilcīgi. Piemēram, mirdzošas lietas, kas asociējas ar skaidra ūdens mirdzumu. Vai ainava ar leknu zāli, pietiekami pārredzama, lai nekur neslēptos plēsēji, ar pieeju pie (vēlams, tekoša) ūdens un vismaz dažiem kokiem, kuros var ērti uzrāpties. (Vismaz tā kautkur ted.com vai kādā līdzīgā resursā bija stāstīts, vot aizmirsu sourci.)
Tieši tādā pašā veidā katram cilvēkam ir priekšstats par Varoni, par Ēnu, par Veco Vīru un tādā garā. Par šito daudz raksta literatūras teorētiķi - tipa izvelk arhetipus no pasakām un skatās, kā šie arhetipiskie tēli/lomas izpaužas mūsdienu literatūrā, vienalga, vai autors ir apzinājies, ko dara, vai ne.