velo un vilcieni mastdai
Jun. 4., 2013 | 01:59 pm
riteņbraucēji ir pimpji! vasaras sezonai sākoties, nākas to secināt aizvien biežāk. piemēram nāku mājās no darba, un vēlos uzbraukt uz piekto stāvu ar lifu, bet kas tev deva - tur vienmēr ir vismaz triju pimpju rinda, kas vēlas savu divriteni iestūķēt liftā. tā kā esmu ārkārtīgi principiāls cilvēks, kuram kāpt pa trepēm nav pieņemami, es tur vienmēr stāvu ar viņiem, un nosodoši skatos, līdz kāds no tiem pimpjiem neiztur un piedāvā man braukt ar liftu pirmajam.
arī braucot ar mašīnu, tie riteņbraucēji besī. viņi ir jāapbrauc vismaz pa metru, bet bieži vien nav iespējas iebraukt blakus joslā, tapēc nākas viņus taranēt ar savas mašīnas radīto gaisa plūsmu biežāk nekā gribētos. tad vēl ir tādi pimpji, kas ir iedomājušies, ka spēj baigi ņipri mainīt joslas uz salu tilta - protams, ka viņi nesajēdz, ka aiz viņiem vesela rinda dabū sabremzēties, jo viņi patiesībā ir lēni kā gliemeži salu tilta satiksmē; un vispār, kakova huja ar riteni jābrauc pa tilta iekšējām joslām? pašnāvnieki jobanie!
tad vēl Beāte mani arī mēģina pierunāt biežāk vizināties ar riteni, and I am always like - NO!. ja arī man patiktu aizbraukt ar riteni nopeldēties pa kaut kādām kaktu takām, kur es nevienam netraucēju, tad braukt atpakaļ - tas ir par daudz prasīts. es varu iedomāties, kā es uz turieni braucot forši sakarstu, un tad dotos veldzēties ūdenī, bet braucot atpakaļ, es sakarstu atkal, un and then there would be no water!!1 kā tie cilvēki to iedomājas?
on an unrelated note - šorīt man bija ragefit par vilciena pārbrauktuvi pie Bondara mājas. tur vissaspringtākajā rīta satiksmes stundā pa sliedēm turpu šurpu braukājas kaut kāds bānītis un visu laiku ir nolaista barjera. I am not kidding, tas stulbais bānis brauc tikai 100 m uz abām pusēm no pārejas, acīmredzami vienkārši lai pabraukātos. tur virsū sēž kaut kādi ūsaini piecdesmitgadīgi krievi, kas bez šaubām tur tikai triec šnabi, jo tam bānim nav nekāda cita obvious pielietojuma kā vien dzeršanas hatņiks uz riteņiem. un tā nu tie pidari tur braukājas turpu šurpu un noslogo rīta satiksmi, padarot mani pilnīgi traku.
arī braucot ar mašīnu, tie riteņbraucēji besī. viņi ir jāapbrauc vismaz pa metru, bet bieži vien nav iespējas iebraukt blakus joslā, tapēc nākas viņus taranēt ar savas mašīnas radīto gaisa plūsmu biežāk nekā gribētos. tad vēl ir tādi pimpji, kas ir iedomājušies, ka spēj baigi ņipri mainīt joslas uz salu tilta - protams, ka viņi nesajēdz, ka aiz viņiem vesela rinda dabū sabremzēties, jo viņi patiesībā ir lēni kā gliemeži salu tilta satiksmē; un vispār, kakova huja ar riteni jābrauc pa tilta iekšējām joslām? pašnāvnieki jobanie!
tad vēl Beāte mani arī mēģina pierunāt biežāk vizināties ar riteni, and I am always like - NO!. ja arī man patiktu aizbraukt ar riteni nopeldēties pa kaut kādām kaktu takām, kur es nevienam netraucēju, tad braukt atpakaļ - tas ir par daudz prasīts. es varu iedomāties, kā es uz turieni braucot forši sakarstu, un tad dotos veldzēties ūdenī, bet braucot atpakaļ, es sakarstu atkal, un and then there would be no water!!1 kā tie cilvēki to iedomājas?
on an unrelated note - šorīt man bija ragefit par vilciena pārbrauktuvi pie Bondara mājas. tur vissaspringtākajā rīta satiksmes stundā pa sliedēm turpu šurpu braukājas kaut kāds bānītis un visu laiku ir nolaista barjera. I am not kidding, tas stulbais bānis brauc tikai 100 m uz abām pusēm no pārejas, acīmredzami vienkārši lai pabraukātos. tur virsū sēž kaut kādi ūsaini piecdesmitgadīgi krievi, kas bez šaubām tur tikai triec šnabi, jo tam bānim nav nekāda cita obvious pielietojuma kā vien dzeršanas hatņiks uz riteņiem. un tā nu tie pidari tur braukājas turpu šurpu un noslogo rīta satiksmi, padarot mani pilnīgi traku.