sad world (of warcraft)
Sep. 25., 2008 | 04:08 pm
ok, you know what pisses me off? world of warcraft does!
nu ir tā, ka es jau vairākus mēnešus tam nebiju pieķēries un tagad es noskatos wrath of the lich king filmiņu, un man sagribas uzspēlēt to fucking wowu. nu viss jau būtu normāli, bet tad es ņemu un samaksāju 12 eiro, pie kam šajā procesā mani māc nopietnas šaubas par to, vai man tas vispār ir vajadzīgs. tad es ielogojos wowā un secinu, ka visi mani addoni ir jau 100 gadus veci. ok, es izlogojos, updeitpju addonus, ielogojos atpakaļ. aizvedu savu rougu uz alterac valley, un sāku spēlēt. man sāk nākt virsū pamatīgs depresņaks, jo es neesmu aizmirsis kā tas sūda rougs ir jāspēlē, es joprojām spēju izdarīt visādus stulbus pigorus un kombinēt uzbrukumus. tikai ir viens pamatīgi trekns mīnuss - viss serveris ir saģērbies pēdējā tiera vai arēnas bruņās un visiem spēlētājiem dzīvības un damage output ir par trešdaļu vairāk, nekā man.
ok, es kaut kā noturu stunlockā vienu nabaga magu, kurš, šķiet, nav sevišķi labs spēlētājs, un nomocu viņu līdz nāvei. bet tad man uzklūp krāgā trīs citi brīnumi ar savām arēnas episkajām bruņām, un man ir dirsā! kur tie laiki, kad es varēju viens pats vismaz izčakarēt, ja ne nogalināt kādus trīs neuzmanīgus spēlētājus pēc kārtas. laiks negaida. no country for old troll rogues. depresņaks kļūst lielāks.
nospļaujos un pametu alteraku. aizeju pavazāties. damn it - viss ir tukšs. makes sense - visi noteikti logojas iekšā tikai vakaros, lai ietu uz reidiem. tas ir vienīgais, ko mūsdienās wowā vēl dara. paskatos ģildē, a tur pilns ar visādiem čuvakiem, kuru vārdus nekad dzīvē neesmu redzējis. fuck it, es te nevienu vairs nepazīstu. depresņaks tūlīt sasniegs savu kulmināciju.
lūk, wows bija jauka spēle, kad visi mīlīgi levelojās milzīgās pasaules plašumos, un tu katrā sūda ciemā varēji satikt citus spēlētājus un uzsist klaču. tad tu kopā ar saviem paziņām vakarpusē aizgāji un iztīrīji kādu mošķu midzeni, par ko tu dabūji shiny mantiņas. un visa tā pasaule bija vizuāli pievilcīga - ziemas laikā es tur varēju vazāties pa džungļiem, makšķerēt un dauzīt pirātus. it was so much FUN to escape into there! talk about immersion. a tagad visa milzu pasaule ir pilnīgi tukša. 90% mana servera spēlētāju iet tikai uz reidiem. and it's just not it.
un tad man Shattrahā pienāk klāt viens rougs, nopēta mani un saka "ur previous season arena gear is so last tuesday! rogues should get..." un es izlogojos no spēles, tā arī neuzzinot, ko man vajadzētu uzlabot savā gearā. depresijas bezdibenis ir apņēmis mani!
es ienīstu wowu par to, ka tas man šodien tik nelietīgi izkrāpa tos 12 eiro, par kuriem es dabūju vienu vienīgu depresiju! :(
nu ir tā, ka es jau vairākus mēnešus tam nebiju pieķēries un tagad es noskatos wrath of the lich king filmiņu, un man sagribas uzspēlēt to fucking wowu. nu viss jau būtu normāli, bet tad es ņemu un samaksāju 12 eiro, pie kam šajā procesā mani māc nopietnas šaubas par to, vai man tas vispār ir vajadzīgs. tad es ielogojos wowā un secinu, ka visi mani addoni ir jau 100 gadus veci. ok, es izlogojos, updeitpju addonus, ielogojos atpakaļ. aizvedu savu rougu uz alterac valley, un sāku spēlēt. man sāk nākt virsū pamatīgs depresņaks, jo es neesmu aizmirsis kā tas sūda rougs ir jāspēlē, es joprojām spēju izdarīt visādus stulbus pigorus un kombinēt uzbrukumus. tikai ir viens pamatīgi trekns mīnuss - viss serveris ir saģērbies pēdējā tiera vai arēnas bruņās un visiem spēlētājiem dzīvības un damage output ir par trešdaļu vairāk, nekā man.
ok, es kaut kā noturu stunlockā vienu nabaga magu, kurš, šķiet, nav sevišķi labs spēlētājs, un nomocu viņu līdz nāvei. bet tad man uzklūp krāgā trīs citi brīnumi ar savām arēnas episkajām bruņām, un man ir dirsā! kur tie laiki, kad es varēju viens pats vismaz izčakarēt, ja ne nogalināt kādus trīs neuzmanīgus spēlētājus pēc kārtas. laiks negaida. no country for old troll rogues. depresņaks kļūst lielāks.
nospļaujos un pametu alteraku. aizeju pavazāties. damn it - viss ir tukšs. makes sense - visi noteikti logojas iekšā tikai vakaros, lai ietu uz reidiem. tas ir vienīgais, ko mūsdienās wowā vēl dara. paskatos ģildē, a tur pilns ar visādiem čuvakiem, kuru vārdus nekad dzīvē neesmu redzējis. fuck it, es te nevienu vairs nepazīstu. depresņaks tūlīt sasniegs savu kulmināciju.
lūk, wows bija jauka spēle, kad visi mīlīgi levelojās milzīgās pasaules plašumos, un tu katrā sūda ciemā varēji satikt citus spēlētājus un uzsist klaču. tad tu kopā ar saviem paziņām vakarpusē aizgāji un iztīrīji kādu mošķu midzeni, par ko tu dabūji shiny mantiņas. un visa tā pasaule bija vizuāli pievilcīga - ziemas laikā es tur varēju vazāties pa džungļiem, makšķerēt un dauzīt pirātus. it was so much FUN to escape into there! talk about immersion. a tagad visa milzu pasaule ir pilnīgi tukša. 90% mana servera spēlētāju iet tikai uz reidiem. and it's just not it.
un tad man Shattrahā pienāk klāt viens rougs, nopēta mani un saka "ur previous season arena gear is so last tuesday! rogues should get..." un es izlogojos no spēles, tā arī neuzzinot, ko man vajadzētu uzlabot savā gearā. depresijas bezdibenis ir apņēmis mani!
es ienīstu wowu par to, ka tas man šodien tik nelietīgi izkrāpa tos 12 eiro, par kuriem es dabūju vienu vienīgu depresiju! :(