septiņi no rīta
Jun. 2., 2008 | 11:36 am
šorīt cēlos septiņos, jo no rīta braucām pie viena džekiņa virtuvē fočēt kārtējo kampaņu Bitei. bļeģ, septiņos no rīta. tas bija vienkārši slimi. safočējāmies, sēžot uz viņa vājprātīgi krutās virtuves iekārtas. pēcāk ieraugot bildes apskrējās dūša, jo tomēr tik agri fočēt cilvēkus nav ieteicams.
bet nu jā. stulba nedēļa būs. man ir jāuztaisa 200 lapu panasonic katalogs, no kura man jau nāk vēmiens, pat par to iedomājoties. un tad vēl šomēnes ir jāņi, kuros es gandrīz visus aicinu pie sevis. gandrīz visus tāpēc, ka protams ir cilvēki, kas man izteikti riebjas, un kuru eksistence man liekas kā ļauns joks par cilvēces genofondu. tas gan nenozīmē, ka tieši tu esi starp tiem cilvēkiem, ja nu esmu nejauši piemirsis tevi uzaicināt.
vēl citādi manas šodienas domas ir visai neiecietīgas. cilvēki organizē savus jāņus mana bloga komentāros un pārgudri spriedelē par lietām, kas mani aizvaino. derēja jau nu pateikt visādas rupjības, bet man vairs neceļas roka. pēdējā laikā vispār esmu diezgan aizvainots, jo divas trešdaļas cilvēku ar mani vairs netusējas aiz kaut kādiem šķietami objektīviem iemesliem kā sesija, bet tā palikusī trešdala vienkārši neceļ telefonu. tāpat arī briesmīgi ir skatīties, kā cilvēki izaug un apprecas vai kļūst iedomīgi un pārmēru izvēlīgi, vai arī sāk uzskatīt visus apkārtējos par primātiem. kādreiz tomēr ļoti labi spējām pavadīt laiku kopā. pārāk daudz kas ir mainījies. tikai nezinu īsti kas.
bet nevajag jau visu rakstīto uztvert pārmēru nopietni, jo tomēr esmu tikai vēl neizaudzis primāts, kurš nenieka no īstās dzīves nesaprot, un piedevām vēl jūtas aizvainots par kaut ko pilnīgi mistisku un nesaprotamu.
dažreiz pilnīgi liekas, ka uzvedos kā tāda bāba :D
te vēl būs liekiska bilde no mūsu šīrīta foto ( sesijas )
bet nu jā. stulba nedēļa būs. man ir jāuztaisa 200 lapu panasonic katalogs, no kura man jau nāk vēmiens, pat par to iedomājoties. un tad vēl šomēnes ir jāņi, kuros es gandrīz visus aicinu pie sevis. gandrīz visus tāpēc, ka protams ir cilvēki, kas man izteikti riebjas, un kuru eksistence man liekas kā ļauns joks par cilvēces genofondu. tas gan nenozīmē, ka tieši tu esi starp tiem cilvēkiem, ja nu esmu nejauši piemirsis tevi uzaicināt.
vēl citādi manas šodienas domas ir visai neiecietīgas. cilvēki organizē savus jāņus mana bloga komentāros un pārgudri spriedelē par lietām, kas mani aizvaino. derēja jau nu pateikt visādas rupjības, bet man vairs neceļas roka. pēdējā laikā vispār esmu diezgan aizvainots, jo divas trešdaļas cilvēku ar mani vairs netusējas aiz kaut kādiem šķietami objektīviem iemesliem kā sesija, bet tā palikusī trešdala vienkārši neceļ telefonu. tāpat arī briesmīgi ir skatīties, kā cilvēki izaug un apprecas vai kļūst iedomīgi un pārmēru izvēlīgi, vai arī sāk uzskatīt visus apkārtējos par primātiem. kādreiz tomēr ļoti labi spējām pavadīt laiku kopā. pārāk daudz kas ir mainījies. tikai nezinu īsti kas.
bet nevajag jau visu rakstīto uztvert pārmēru nopietni, jo tomēr esmu tikai vēl neizaudzis primāts, kurš nenieka no īstās dzīves nesaprot, un piedevām vēl jūtas aizvainots par kaut ko pilnīgi mistisku un nesaprotamu.
dažreiz pilnīgi liekas, ka uzvedos kā tāda bāba :D
te vēl būs liekiska bilde no mūsu šīrīta foto ( sesijas )