| ignorance isn't bliss |
[May. 1st, 2012|04:04 pm] |
man metas pumpas, katru reizi, kad ieraugu kkādus occupy-land otpriskus, kas pieķēdējušies pie vārtiem ar kartona plakātiem dzied kaut kādas hipiju dziesmas. Džīzaz, hipiji bija gandrīz pus gadsimtu atpakaļ, liecieties mierā, vai neredzat, ka tagad citi laiki un cīņai, nu, emmm, izvēlieties kaut kādas mūsdienīgākas diesmas (metodes)?
un šajā brīdī man arī sāk kļūt ļoti žēl postpadomju cilvēkus. Tādā ziņā, ka sociālisma projektam cauri igājuši, it kā tikuši pie savas caurlaidītes uz kapitālistiskajiem Rietumiem, abet kapitālistiskie rietumi, lai arī, tā teikt, no aukstā kara iznākuši kā uzvarētāji, bet tagad ir spiesti saskarties ar sociālistiski noskaņotajiem elementiem paši savas sistēmas ietvaros. un šaubos, vai tas kur pazudīs. cerams, ka nē, bet var gadīties, ka postpadomu ļaudīm nāksies iet cauri nākamajiem sociālisma projektiem (vai vismaz nekārtībām, mēģinot pieteikt šos projektus) jau kapitālistiskās sistēmas ietvaros. Un šajā ziņā man šķiet, ka soc. ļaudis ir kudiš krutāki, jo viņi no savas pieredzes zina "kā ir tajā otrajā pusē". Kamēr uzvarētājiem nav ne mazākās jausmas, kamēr uzvarētāji rullē pa vecam, dziedot hipiju dziesmas
post scriptums lai gan avots, protams, žļurgaini dzeltens un es pat vērtētu kā sviestu, bet tik mīlīga perspektīva uz "How come I've never seen you people before? - Because we are the people you do not see. We are the ones who drive your cabs. We clean your rooms. And suck your cocks." |
|
|