|
Feb. 22nd, 2016|02:37 pm |
Interesanti, ka uzskaiti visu šo dažādību un visādas minoritātes. It kā tam kaut kā vajadzētu iedragāt lielāko diskursu, un, cik zināms, šī tomēr ir demokrātiska iekārta. Ja uz vikingu tingu (vai pilskalnu laika tautas sapulci) sajāj 20 dāņi, 5 novgorodieši, 3 kurši un 2 sāmsalieši, tas taču nemaina faktu, ka protodāņiem tomēr ir kaut kāds pārsvars un lielāka teikšana? Ok, viņi var mēģināt būt solidāri, etc, taču kāpēc, lai dažādība kaut kā viņiem liktu šaubīties par savu lietu kopīgajā tingā? Jā, ir tāds politiskais un sociālās domas novirziens, kam "minoritātes" (dajebkādas) ir viss viss, ar ko izbraukt cauri visur un apgāzt visu, jebkādus diskursus, jo, redz, ir minoritātes. Man liekas, beidzot, pēc lgiem gadiem, šī spriedelēšana un prātuļošana jau ir sasniegusi tos komiskos apmērus, kad jebkāds ideoloģisks uzstādījums apvērš un apgāž pats sevi, aleluja.
Lai nu ir tā dažādība. Valsti sauc par Latviju, teritoriju daudzmaz arī. Pasaule ir daudz dažādu teritoriju un valstu, bet Latvija ir vajadzīga tikai un vienīgi latviešiem, par ko liecina kaut vai tas, ka šo ideju gadu desmitiem loloja latviešu tautības pārstāvji. Tāpat arī okupācijā. Tāpat arī trimdā. Tāpēc ir žēl, kad atrodas daži saucamie izglītotie latvieši, kuriem savas personīgās problēmas ar kolektīvām klātesamībām ir jāekstrapolē uz visu tautu, tādējādi mēģinot kaut kā leģitimēt un attaisnot, skaidrot savu neskaidrību.
Turklāt tu saki "identificēties vēlētos", tātad pieņem, ka tas ir tāds kā gribas akts, kam turklāt būtu jāīstenojas pie zināmu nosacījumu sakrišanas, tāds kā conditional volition. Man šķiet, ka ar LV ir kā ar gejiem - daži par tādiem piedzimst, un tur neko nevar darīt, daži izvēlas būt geji, daži eksperimentē, dažiem tā ir kāda jaunības iedoma, daži ir geji varbūt politisku/solidāru apsvērumu dēļ. Līdzīgi ar LV un pašidentificēšanos. Katrā ziņā man tas noteikti nav kāds gribas akts, no sērijas "ja tu darīsi tā un tā, nu tad es gribēšu šitā". Esmu ar LV, jo citādāk nevaru un negribu (a contrario). Man liekas, līdzīgi ir vienai daļai krievu (nevis standarta diasporai, bet okupācijas laikā ievestajiem), kuri ir šeit piedzimuši, nespēj identificēties ar plašo it kā tēvzemi, taču vienlaikus īsti arī negrib kļūt par pasaules pilsoņiem (kā tas notiek daudzos gadījumos), nedz grib iestāties latviešos, jo ir taču krievi.
Es domāju, valsts, jeb tāda sociālās organizācijas forma kā "Latvija" ir vajadzīga, līdzīgi kā kurdiem Kurdistāna, šobrīd Rojava - jautājums vienkārši ir par šīs valsts organizācijas formu. Latvija, pretstatā daudzām citām Eiropas valstīm (nemaz nerunājot par pasauli) ir salīdzinoši loģisks veidojums (ar Latgali jau vēsturiski ir grūtības, bet, manuprāt, pārvarāmas), vispirmāk būtu jāmeklē ciešākas saites un sadarbības formas ar Igauniju. Lietuva tēmē uz Baltkrieviju, Ukrainu, Poliju, kas arī ir vēsturiski pamatoti un diezgan loģiski. |
|