|
Feb. 22nd, 2016|02:37 pm |
Grūti saprast jautājuma uzstādījumu, jo Latvija, kā jau citas cilvēku padarīšanas, ir work-in-progress, tāpēc ir neloģiski prasīt tādu maksimālisku visu piekrišanu un identificēšanos t a g a d, šeit un tūlīt. Turklāt arī - uzstādījums - "visi tās iemītnieki", kamdēļ? Latvijā ir gana daudz Latvijai un Latvijas idejai naidīgu cilvēku, kuriem nekad nekas nepatiks pat pie vislielākās pretimnākšanas (līdzīgi kā Ukrainā), būtu negudri prasīt viņu siržu pārvinnēšanu, līdz ar to funkcionālākas un laimīgākas valsts vārdā būtu drīzāk vērts strādāt uz to, lai šie ļaudis veiksmīgi pamestu teritoriju un nonāktu kādā viņiem patīkamākā vietā.
Bet ja par jautājumu (man tas ir svarīgi). Gadu pa gadam esmu uzaudzis ar š o Latviju, visus 25 gadus, un, par spīti dažiem trūkumiem (vairums uz sovjetismu attiecināmi), tad - jā, t.i., ja es kaut ko daru vērstībā uz kolektīvo (man nepatīk šis vārds, tāpēc pēdējā laika increasingly lietoju 'kopiena' (gemeinschaft vs gesellschaft), tad pirmāk mani interesē, lai latviešiem Latvijā klātos labi, tas ir primārais, tādu utopiski kantisku identificēšanos ar "visiem" neredzu kā produktīvu un jēgpilnu galvenokārt lielā abstrakcijas līmeņa dēļ (kā arī klasiskā nošķīruma starp etnisko nacionālismu un pilsonisko nacionālismu, nu nav te ASV un Britānija, cerams, ka Britānija reiz izjuks, un vismaz vienā tās daļā varēsim runāt par kaut ko, kas velk uz etnisku nacionālismu), nedz arī tāpēc, ka nekad nevar izdabāt visiem (tas, protams, neliedz elementāru solidaritāti ar citām tautībām, vispārcilvēciskumu kā tādu. vienkārši cilvēks nav dievs (neredz visus uzreiz vienā laikā visuresoši), viņš sāk no konkrētā vēsturiskā (ja vēlies kontingentā), ģimene-dzimta-reģions-kopiena-tauta-varbūt nācija-varbūt valsts (ar eiropeiskumu jau daudz grūtāk identificēties, tad jau vieglāk uzreiz pārlēkt uz cilvēcisko) un pamazām pāriet augstākās identificēšanās debesīs. Nevis Kants, bet Herders (vai Hāmanis).
Gadu pa gadam uzaugot kopā varu galvot, ka ir kaut kas tāds, ko nozīmē "būt latvietim", tā nav tukša kopa. Latvietis ir būšanas veids, nevis kaut kāds vērtību komplekts. par vērtībām jau sāk runāt lielākā atsvešinātības stadijā, tas gan netraucē darboties pret šo procesu, kaut gan ne tik paniski un nožēlojami kā NA, ko patiesībā ir grūti nosaukt par nacionālistisku partiju. Tomēr - ko nozīmē "pārvinnēt" kādu sveštauti uz savām vērtībām? būtu taču stulbi prasīt, lai krievs būtu latvietis, nemaz nerunājot par etiopiešiem, uzbekiem, utml. tieši tāpēc visas debates par integrāciju ir galējs stulbums. jā, viņam var būt valstspiederība "latvietis", bet etniski viņš faktiski nekad nebūs latvietis. Un tas nekad, starpkaru Latvijā parlamentā bija vācu, žīdu, poļu, latgaļu partijas, jā, bija haotiski, bet no tā kaut ko var mācīties.
Ja personīgā plaknē ir daudz maz skaidrs, ko nozīmē "būt latvietim", tad nav arī problēmu ar kaut kādu etnisko/nacionālo pašapziņu (šī bija zviedru problēma pirms kādiem desmit gadiem, kad vadošie politiķi uz multikulturālisma debates (piepeši attopies starp lielu dažādību) fona teica "ai, kas vispār ir zviedri un zviedru vērtības, Midsommartid, un viss?" - tagad šie apjukušie politiķi nu jau kādu brīdi ir in decline, pat tādā zemē kā Zviedrijā. lūk, norvēģiem un dāņiem ar šo jautājumu ir mazāk problēmu). Problēmas ar nacionālo un etnisko pašapziņu tieši ir viens no noturīgiem iemesliem, kāpēc valsts lago. Cik daudz ir tādu latviešu, kuri saka, ka nav latvieši, un "kas gan vispār ir latvieši? - poļu, krievu, baltkrievu, žīdu, vāciešu, lībiešu bla bla sajaukums". Nu šiem cilvēkiem ir problēmas. Jo runā un domā viņi taču latviski. (antropoloģiski lv gan ir problēma, kas šo to izskaidro par mūsu tautas mentālo sašķeltību - lietuviešiem, igauņiem ir kādi divi antropoloģiskie tipi, latviešiem vismaz pieci).
|
|