|
Oct. 17th, 2009|11:24 pm |
nekur vairs par jēdzīgām naudiņām nevar sadabūt cāļu akniņas. Sirdis, māgas, kakliņi un mugurkauliņi ir, a akniņas, kuru cena bija neadekvāti zema šī subprodukta lieliskumam, ņefigāāā vairāk.
autobusā ieripinājās nenosakāma vecuma un dzimuma cilvēciņš ratiņkrēslā. Kājelītes biezās adītās zeķēs un sakrustotas lotospōzā, neizskatījās, ka tas ir bijis sarežģīti vai apgrūtinoši. skatījos un domāju, kāda gan varētu būt sajūta, ja tik daiļa lieta kā kustīgas ekstremitātes, ir vien sakaltuši skalkauliņi ar tik simbolisku miesu, ka to var gluži kā TV antenas pēc saviem ieskatiem locīt un vāzt un atvāzt kā vien gribas un dzīve - racionālā un būtiskā - tikām koncentrējas kaut kur citur, mazākā miesas kvadratūrā eventuālā ķermeņa augšējā kvadrantā.
pēc tam oldskūls un ņūskūls (bez izcilā snūpdoga un sviestāsagājušā bastaraimza, Pharrell no n.e.r.d // neptunes ir mana sweetsticky love; viņa aranžējumu bītiņi ir tādi, ka mmmmmm) |
|