|
Oct. 6th, 2009|11:59 pm |
|
no mājām es tiku līdz 6 tramvaja pieturai, tad aizskrēju līdz nākamai, lai netērētu laiku stāvot un gaidot, no turienes secināju, ka netālu esošā 3.autobusa pietrua man arī albi der, jo transports nāk ātrāk, iekāpu transportā bez elektroniskajiem uzrakstiem, tā kā ppieturas saka tikai pēc tam, kad durvis ir jau aizvērušās, autobuss mani ar līkumu aizvizināja uz valdemārielu daudz simts metru tālāk par manām mājām, kur stāvēju pieturā un pussdtundu gaidīju vairakus neatnākošus autobusus un troleibusus, sazvanīju satiksmi, uzzināju, ka jāgaida būs vēl, tāpēc skrēju uz tuvāko - bet nebūt ne tuvo - tramvaja pieturvietu, kā rezultātā tieši 60 minūtes pēc iziešanas no mājas, kad es tiku līdz Ōperas apstādījumiem. Tā nebūtu problēma, ja nebūtu jāsteidzas. taču manā vācelītē ir vēl citi, ievērojami spilgtāki stāsti no citām reizēm, kad pat nesteidzoties, esmu bijusi iz-pissota-offā |
|