|
Jan. 12th, 2015|07:29 pm |
Bet ja valsts kā sabiedrības organizēšanās un kopābūšanas, un sakārtošanas rupors leģitimizē vai aizliedz, vai ir aizliedzis, vai juridiskā ceļā iegrožo vai regulē noteiktas darbības, tad kāds iemesls taču ir bijis, vai ne? It īpaši jautājumos par likšanu dzīvot un ļaušanu mirt.
Juridiski mēs (kā sabiedrība, valsts), piemēram, regulējam to, kā rīkoties ar tiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas. Jā, viņš tik un tā var izvairīties no nodokļu maksāšanas, bet valstij tad arī ir tiesības attiecīgi rīkoties. Līdzīgi arī, piemēram, ir noticis ar slepkavības, pat slepkavības mēģinājumu, plānošanas ierobežojumiem/aizliegumiem. Arī eitanāzija. Tie ne obligāti ir patvaļīgi aizliegumi. Un es tikai priecājos, ka reizēm valsts ir ieviesusi mehānismus, kā dažu cilvēku vēlmes izpildīt savu pārdomu rezolūcijas var tik ierobežotas. |
|