|
Nov. 2nd, 2014|02:08 pm |
daudzas lietas es mācos. no savām kļūdām vai citu. bet ir divi grābekļi, uz kuriem es kāpju un kāpju un parasti vēl pasaku, āā, redz, kur ir tas grābeklis, uz kura parasti es uzkāpju, varbūt neuzkāpt šoreiz? nāāā, davaj, kāpjam.
Viens ir došanās uz kādu jaunu vietu, adresi - kad es izpētu ceļu kartē, bet pēc tam paļaujos uz izjūtu un pa ceļam kāpju iekšā neplānotos transportos. rezultāts, protams, ir sūdīgs.
un tikpat sūdīgs rezultāts ir, kad virtuvē nodarbojos ar improvizāciju. Piemēram, tieši šobrīd sutinās toveris sabojātu spārniņu. uzdeva man uzdevumu. izdomāju, ka varētu pamēģināt šitā. padomāju, padomāju un radās nojauta ka dažādu iemeslu dēļ nebūs lāga. bet pamēģināt ta gribējās. Pirmajos mēģinājuma akordos jau kļuva skaidrs, ka tomēr nav lāga. un pats lābākais ir, ka šādu ar improvizāciju sabojātu ēdienu gadījumā "mēģinājums glābt" lietu noved pie vēl šaušalīgākām drausmām. |
|