|
Oct. 4th, 2014|10:52 am |
Kādu laiciņu atpakaļ domāju, ka vispārākais vietējo cilvēku idiotisms izpaužas gadījumos, kad izkāpšanas platformas sabiedriskajos transportos ir pārbāztas stāvgrūdām pilnas tā, ka pieturās stāvošie cilvēki ir spiesti gaidīt nākamo transportu, jo attiecīgajā iestūķēties iekšā nav vairs iespējams, taču vienlaicīgi salonā ir salīdzinoši brīvs un pat atrodas dažas brīvas sēdvietas.
Izskatās, ka tas ir nevis cilvēku idiotisms, bet gan mana iztēle, kas ir ar robežām. Šodien kundzīte stāvēja pie brīvas sēdvietas, vairākkārtīgi atteicās no piedāvājuma ieņemt brīvo vietu, taču tas viņu netraucēja brīdi vēlāk sākt izteikt piezīmes, ka blakus sēdvietā sēdošajam bērnam vispār vajadzētu stāvēt kājās, nevis aizņemt sēdvietu, ka, ja bērns vēlas sēdēt, tad vecākiem tas būtu jāņem klēpī*, ka šādi, lūk, izlaiž bērnus un "kādi vecāki, tādi bērni" un tālāk jau pa loģisko ķēdīti par apdraudēto nācijas diženumu, izsīkstošo patriotismu u.t.t.
Tā kā cibas bērnu nīdējiem, lūk, ir vēl pulka kur augt.
*
1) vecākiem tajā brīdī klēpī bija somas un iepirkumu maisi
2) neaizņemot atsevišķu sēdvietu (sēžot vecākiem klēpī) bez maksas sabtransā braukāties var bērni līdz 7 gadiem, pēc 7 gadu vecuma sasniegšanas ir jāiegādājas braukšanas biļete un ar iegādātu braukšanas biļeti drīkst aizņemt arī atsevišķu sēdvietu.
3) salonā bija atsevišķas brīvas sēdvietas.
4) salons bija pārbāzts ar cilvēkiem, līdz ar ko vēl viens stāvošs cilvēks apstākļos, kad ir brīvas sēdvietas, ir absurds. |
|