| ārā no laika bedres. |
Aug. 10th, 2014|02:54 am |
Tā kā, lai tu skaitītos, ir jānodarbojas ar kaut kā eksotiska pētīšanu, ķīna, āfrika, okeānijas ļaudis, latīņamerika, kādā stūrītī arī Krievija, Izraēla, bet tikai nedaudz, āfrika, ķīna trendīgāk, un, tā kā nekadnekad man nav interesējis nodarboties ar kaut kā eksotiska pētīšanu [teikums nepabeigts]. taču. šodien atklāju, ka, ja ļoti vajadzētu, nu, tā, ka ļoti, ļoti, tad es izvēlētos Kubu. [bez izvērsuma šobrīd]. lielākoties tāpēc, kādā pozīcijā tā - pret 'civilizēto' pasauli un tās aktuālajām problēmām - tā ir šobrīd. taču arī tāpēc, ka mazā sieviete lielajās stellēs no Latvijas, pārvarējusi partorgu ņemšanos, ka "jums ir bērns, jums tā nepieklājas/nepienākas", tika līdz kubai, piedzīvoja tur un atpakaļ veda čemodānus ar lapām, gliemežvākiem un akmeņiem, jo ko gan citu sociālistiskas valsts mākslinieks varētu atvest no citas sociālistiskas valsts. un Martas Staņas mets cūklīča notikuma piemiņai tā arī esot palicis Maskavā plauktos, lai kubas krastos uzslietos līdzīgs ar cita autora vārdu (tā runā). bet lielākoties gan mūsu dienu notikumu dēļ.
P.M. |
|