| tas bija tik sen |
Jul. 15th, 2014|05:26 pm |
Vienīgais brīdis, kad es patiešām sajūtu laika plūdumu un, ka kļūstu vecāka (jo visādi citādi dzīve plūst garām un cilvēki noveco, cilvēki pieaug, cilvēki piedzimst un visādi citādi uz mani neattiecas, es piedalos), ir, kad filmās un fotogrāfijās redzu ļaudis, kuru šīszemes gaitas ir aprāvušās. Līdz šim viņi vienmēr bija šķituši lielāki par mani, vecāki (Bodrovs, Kobeins, Hendrix u.tml.), bet tagad skaties un gandrīz vai tīņi. Vēl nedaudz, un es tiešām varēšu uz aci pateikt, ka viņi ir savos 27, 29 vai cik nu tur gados miruši un ka viņi salīdzinot ar mani tiešām bērni..
 |
|