|
Nov. 26th, 2013|10:28 am |
es saprotu, saprotu, bet tas viss man izklausās pēc attaisnošanās nevis risinājumu meklēšanas. Šausmu stāstus par savām darba vietām mēs visi varam pastāstīt, bet, kā tev šķiet, kad tas viss mainīsies? un kas to mainīs? Visdrīzākais tie ir korporatīvie uzņēmumi, kuriem LV ir tikai meitas uzņēmumi, kurus droši var atļauties neklapēt ciet arī, ja tie iet mīnusos, kā arī izlobēt visādiem Šleseriem un Godmaņiem, lai saved iekšā indiešus u.tml., kuri nekurnēs strādāt arī par mazākām naudām, nekā tās 40 gadīgās mātes..
neliels, bet 'veiksmes stāsts' - vienā manā darba vietā, kad resursu optimizācijas nolūkos grasījās zemāko personālu: apkopējus, dežurantus u.tml. noņemt no štata un uzlikt uz summētā darba laika (tur arī nesanāk pat minimālā), tieši arodbiedrības solidaritāte un juridiskā palīdzība (ar darba devēju runāja tikai jurista klātbūtnē, kura izdevumi tika segti no arodbiedrības kopējās kases. Arī pārējie kolēģi aizlika savu vārdu, ka neatbalsta šādas izmaiņas). |
|