| ģimenes ainiņas |
Jul. 16th, 2013|12:57 am |
|
Lai arī stratēģiskais plāns bija sagaidīt E vismaz sesto vasaru, taču diena bija tik jauka un E pilnīga saulīte, ka nekas cits neatlika, kā sākt ievadīt viņu klaiņošanas mākslā jau tagad. Mazpilsonis braši (un jāatzīst, aizrautības un piedalīšanās spara pilns) nogāja visus 8 km no Vecrīgas līdz Deglava ielas aplim. Pa ceļam, protams, vācām musaru - E kontā 55 skārdenes; es atpaliku ar 54. Ostījām puķes autostāvvietas apstādījumos, iedvesmojoties no iepriekšējās dienas Dabas muzeja apmeklējuma (muzeji vēl jorpojām ir lētākā izklaides iespēja cilvēkiem ar maziem bērniem), kur interaktīvajā darbnīcā atklājās, ka nav nemaz tik pašsaprotamas smaržas, ja acu priekšā bilde cita. Iedvesmojoties no Loka un tā paša dabas muzeja, ievācām arī šādas tādas puķes herbārijam; baidījāmies pie bomžu krūmiņiem un sagaidījām laternu iedegšanos, guļot Rimi bāzes gazōnā. Pēc tam vēl pagulējām pļaviņā, skatoties ne īpaši redzamās zvaigznes un E stāstīja man par to, kā varot dabūt nāvi. viņa monologu smieklīgā kārtā pārtrauca psaiho.lv busiņa ieraudzīšana pie pamales ar tam uz jumta piesieto manekenu... vobščem starts labs, esmu lepnais vecāks, jo izskatās, ka manu prasmju un zināšanu sēkla ir radusi auglīgu augsni tajā nākamajā paaudzē [thhh, lol] |
|