|
Nov. 16th, 2012|09:30 pm |
vēl viens brīdis, kad man smadzene nobuksēja, bija, kad dārziņa audzinātāja pienāca un teica, lai uz svētkiem saģērbjam E svinīgi: baltā kreklā un melnās biksēs.
Ar tādu pašu rezultātu viņa būtu varējusi ieteikt saģērbt E vāveres vai eža kostīmā. Tāda pati spēle ar pārģērbšanos. maskarāde.
Tb. mēs mūsu ģimenē nepraktizējam "īpašās dienas", kurām atbilstu "īpašie apģērbi". Nācās skriet pa bodēm un sev par lielu uzjautrinājumu E dārziņā ieradās smokingā. (jūs vispār varat iedomāties 5gadīgu, kustīgu bērnu, kas tupstas, lai paspēlētos ar rotaļlietām, skrien, lec un pakasa pēcpusi un tas viss tiek darīts smokingā, kam ir pat rūķu izmēra apročpogas un sasienamais tauriņš. looooooool)
domāju, ka Ziemassvētkos ģērbšu E atkal smokingā un uzšūšu lāča ausu cepurīti. lai ir pavisam pilns komplekts.
bet ilgtermiņā, iedvesmojoties no Bridžitas Bardo, kura, kā runā, ar cinematogrāfu pinusies, lai nopelnītu $, ko ieguldīt dzīvnieku aizsardzībā, es arī varētu nolikt savas vieglas dienas un iet kost sliedi, lai būtu pietiekami $ šūdināt šmotkas pie māksliniekiem - proti, tādas, kurām nebūtu iespējams noteikt "tipu" un līdz ar to arī atbilstību vai neatbilstību kaut kādiem absurdiem kultūras kōdiem. No pasaran! |
|