|
May. 29th, 2012|12:08 am |
es nesaprotu Purvīšbalvu. Manā prātā tas ir kkas, kas levitē gaisā bez jebkādas substancionālas sasaistes ar kaut ko. Muzeja dāļāta, smagsvara vecmeistara vārdā nosaukta balva - 10 000 no tā džeka naudas, kas paralēli pārpērk muzejvērtīgus darbus, noalgo muzeja darinieces, kas strādā viņa privātajā mākslas salōnā. Piķi dod uz rokas it kā par vienu izstādi, bet tur jau arī, kruta mākslinieka kārtējā izstāde tīri intuitīvi šķitīs pizdatāka, nekā kaut kāda mākslinieka vienkārši laba izstāde. un arī, ko nu kurais tur komisijas loceklis pamanās apskatīt, ko pasē u.tml. Atšķirībā no Tērnera balvas, dod tikai Latvijā strādājošiem latviešiem u.tml. Manuprāt to naudu būtu varējuši ieguldīt daudz prātīgāk. Protams, nebūtu tik izteiksmīgi, nu, tur šampis LNMM ar ļimonāriem u.tml., bet varbūt pat lietderīgāk. piemēram, nodibinot fondu, kurā muzeji varētu rakstīt pieteikumus uz iepirkumu sponsorēšanu. Nu jau daudzus, daudzus, daudzus gadus muzeji kolekcijas papildina lielākoties ar dāvinājumiem, kas ir labāk, nekā nekas, bet, protams, nav tāda pārāk mērķtiecība kolekcijas veidošanas stratēģija. Sliktākajā gadījumā būtu tos 10 000 ieguldījuši uzvarētājautora darbu iepirkumam-dāvinājumam muzejam. jebkurā gadījumā - pasākums grandiozs; sausais atlikums diezgan minimāls.
Līdzīgi kā ar Venēcijas biennāli. |
|