|
Apr. 19th, 2012|01:19 pm |
no vienas puses tas ir stāsts par meitenēm, kas vienmēr pārņem savu puišu intereses, pārliecības un attieksmes; no otras puses, tieši tamdēļ, ka nu viņa sava vīrieša iespaidā zina daudz ko par un ap tējām, esmu atgriezusies pie to dzeršanas. Proti, pie viņiem tieku dzirdināta ar dažādu šķirņu (un te es nedomāju ar esencēm aromatizētās Apsaras), dažāda pagatavojuma etc. tējām, kā rezultātā wowowow bet mazie zaļie kumšķīši tiešām var garšot tik dažādi, niansēti un garšīgi! Ja tāda ir arī tā vīnu pasaule, varbūt nevajadzētu izturēties tik skeptiski, tiesa, vīnu gadījumā būtu grūti pārvarēt sajūtu-ka-jēlas-iekšas un gandrīz momentā sāpošo galvu. bet principā tagad man plauktiņā ik pa brīdim parādās tēja, kas pārmaiņas pēc garšo pēc jasmīna (nevis tikai smaržo), tēja, kas garšo pēc ceriņiem un pēc tam - pipariem (Te Guaņiņ), salda pat bez cukuriem un mediem (Gaba) un Pu-erh, kas garšo pēc melnzemes, siena un absolūtas bērnības un no kuras efekts - vismaz man - ir tāds pats kā no pīpošanas: redze kļūst asa :)
protams, es pati īpaši neņemos ar pareizo ūdens burbulīšu un grādu, uzlējumu skaita un noturēšanas ilguma fīčām, bet tas, ka uz vieniem biezumiem var uzliet un noliet pa vairākām reizēm (nemarinējot pārāk ilgi), tiešam nāk tējas garšas kvalitātei par labi. Zinātāji, protams, šajā brīdī teiktu doh! vai ko cīšāku, ja vien nebūtu budistišmudisti un visādi citādi rāmi ļaudis.. |
|