|
Feb. 8th, 2012|10:36 am |
Stundu stāvu domādama, vai lai eju vai neeju uz to LMA karnevālu? Vairākus gadus tiku to ignorējusi, jo vienā brīdī, kad dvēsele stāv uz īsteniem karnevāliem, tā bakaluru piedzeršanās-apvemšanās-random-pišanās-pa-stūriem-sūdīgas-mūzikas-pavadījumā kaut kā totāli neuzrunāja. Bet, bet, bet, varbūt, tā teikt, savi 40 gadi tuksnesī nolauzti, var mēģināt no sākuma? Hmm. Hmmm.
manu tērpu vēsture:
1. "Vakariņas ar Salvadoru Dalī", tērps kā jau tēmai piedienas, ar visiem mīkstajiem pulksteņiem vietā un nevietā, kā arī caurspīdīgu plastmasas grūtnieces vēderu, kurā sabāzta visa Dalī ikonogrāfija, ko nu var iedomāties
2. karnevālā plāns bija būt Zigmunda Freida sievai Šveices kūrortā, taču sanāca vienkārši "Zigmunda Freida sieva ar atribūtiem" ('riekstu kniebēju' un gaļas mīkstinātāju).
3. karnevālā biju "Angļu džentelmenis, kas dodas peldēties". Ap šo laiku arī sāka raksties vilšanās pasākumā
4. karnevālā biju tas, ko varbūt varētu pārstrādāt šī gada versijā :)
sekojošajos karnevālos laikam nebiju, uz vienu aizgājām ar nu jau cienīto kā Marta Zaķis un Cepurnieka kungs, bet arī tikai uz īsu brīdi iziet cauri un secināt, ka huiņa. Pēc tam atkal nebijām, līdz pagājušajā gadā sataisījāmies par ASV pilsoņu kara veterānu un kristīgās misijas skolotāju, taču līdz karnevālam tā arī nenonācām, tā vietā visos tērpos aplaimojot tematisku iedzeršanu kādā draudzīgā jubilejā.
Lūk, tā kā privātās vēstures nolūkā varbūt vajadzētu aizvilkties. Kā nekā arī tērpu darināšana ir puse no izdošanās prieka un karnevāla tērpus es sen neesmu kā darinājusi... |
|