|
Feb. 3rd, 2012|10:10 pm |
nu, pjāņi parasti ir - braukt ārā no Rīgas, pa ceļam lielveikalā sapirkties marinētu cukgaļu un aliņus, nonākt salijušā pļavā, dzert un ēst pie ugunskura un no rīta aizvilkties gulēt.
kāzās tādā ziņā var vismaz kādu smuku štātīti uzvilkt, mācītāja pamācibas noklausīties, braukāt pa visādiem vārtiņiem un tiltiņiem un just līdzi, kā nu tiem nabaga jaunlaulātajiem visādas huiņas jāizpilda, vakara aktivitātes, visādas ķecerīgas rotaļas, glauni tosti un visādas emocionālas skaistas runas, lauku muzikantu valši, mičošanas u.t.t., u.t.jp. kā arī jau pieminētais pozitīvisms, nu, ka klātesošie ļaudis tomēr (cik es esmu pieredzējusi) vēl tiem diviem labu un tas baigi pacilā, atšķirībā no pjāņu 'papardes zieds, jo ho hō /atrauga/' |
|